قانون العلامات التجارية وبيانات المنشأ الجغرافية (بصيغته المعدلة حتى 1 مارس 2007)، لاتفيا

2. pants. Likuma mērķis

(1)

Šis likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

(2)

Īpašie noteikumi par kolektīvajām zīmēm minēti šā likuma VII nodaļā; pārējos gadījumos, ja nav norādīts citādi, uz kolektīvo zīmi attiecas noteikumi par preču zīmēm vai pakalpojumu zīmēm.

(3)

Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības noteikumus reglamentē arī citi normatīvie akti.

(4)

Latvijas fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas reģistrēt, lietot un aizsargāt preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī citus komercdarbībā izmantojamus apzīmējumus citās valstīs

saskaņā ar šo valstu likumiem un starptautiskajiem līgumiem tajā skaitā arī Eiropas Kopienas teritorijā, ievērojot tajā noteikto preču zīmju reģistrācijas kārtību.

(5)

Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

II nodaļa
Preču zīmes un tiesības uz tām

3. pants. Preču zīmes

Preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. It īpaši preču zīmes var būt:

1) vārdiskas - sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, cipariem;

2) grafiskas - attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums;

3) telpiskas - telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;

4) kombinētas - sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.);

5) īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).

4. pants. Tiesības uz preču zīmi un šo tiesību subjekti

(1)

Tiesības uz preču zīmi var iegūt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk - persona). Katrai personai var piederēt viena preču zīme vai vairākas preču zīmes.

(2)

Preču zīme var būt divu vai vairāku personu kopīpašums.

(3)

Kolektīvā zīme ir vairāku uzņēmumu apvienības (asociācijas) īpašums.

(4)

Komercdarbībā var lietot nereģistrētas preču zīmes. Preču zīmju aizsardzību bez to reģistrācijas vai ārpus tās regulē šā panta septītās daļas, šā likuma 8. panta, 9. panta trešās daļas 4. punkta un 28. panta astotās daļas noteikumi, kā arī citi normatīvie akti.

(5)

Izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk - Patentu valde) veiktu preču zīmes reģistrāciju vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, kā arī ar reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar Eiropas Kopienas preču zīmju reģistrācijas kārtību. Īpašie noteikumi, kas attiecas uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētām zīmēm, minēti šā likuma VIII nodaļā; pārējos gadījumos uz starptautiski reģistrēto preču zīmju spēkā esamību, lietošanu un aizsardzību attiecas noteikumi par Patentu valdē reģistrētajām preču zīmēm.

(6)

Personai, uz kuras vārda preču zīme reģistrēta, ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot šādus apzīmējumus:

1) jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme;

2) jebkuru apzīmējumu, ja sakarā ar tā identiskumu vai līdzību preču zīmei un to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un saistībā ar kuriem minēto apzīmējumu lieto, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver šo apzīmējumu kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi.

(7)

Neatkarīgi no šā panta sestās daļas noteikumiem Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes (8. panta izpratnē) īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot jebkuru apzīmējumu, kurā sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem. Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot apzīmējumu, kurā atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, arī saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka minētā apzīmējuma lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

(8)

Saskaņā ar šā panta sestās un septītās daļas noteikumiem var aizliegt arī šādas darbības:

1) minēto apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma;

2) preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem;

3) pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem;

4) preču importu vai eksportu saistībā ar šiem apzīmējumiem;

5) minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā.

(9)

Ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumus, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām lietot arī apzīmējumus, kas nav paredzēti tieši preču vai pakalpojumu atšķiršanai (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada priekšstatu par saistību ar šo preču zīmi vai dod iespēju negodīgi izmantot preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu.

(10)

Ja reģistrēta un spēkā esoša preču zīme iekļauta vārdnīcā, enciklopēdijā vai citā līdzīgā uzziņu krājumā, radot iespaidu, ka tas ir sugas vārds (vispārīgs jēdziens) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, pēc preču zīmes īpašnieka pieprasījuma uzziņu krājuma izdevējs nodrošina, lai ne vēlāk kā nākamajā uzziņu krājuma izdevumā attiecīgajai preču zīmei būtu pievienota norāde, ka tā ir reģistrēta preču zīme. Šis noteikums ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojams arī uzziņu krājumiem elektronisku datu bāzu formā.

(11)

Tiesības uz preču zīmi, kas pamatojas uz reģistrāciju vai tās pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamo mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu. Šīs tiesības var nodot citām personām (tiesību pārņēmējiem) un var pāriet mantiniekiem.

(12)

Izņēmuma tiesības uz reģistrēto preču zīmi pilnā apjomā, ieskaitot izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām, stājas spēkā ar dienu, kad publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

5. pants. Izņēmuma tiesību ierobežojumi

(1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai komercdarbībā lietot šādas ziņas vai apzīmējumus, ja to lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei:

1) šīs personas pašas vārdu, uzvārdu un adresi;

2) šīs personas uzņēmuma nosaukumu, ja tā likumīga lietošana komercdarbībā uzsākta pirms attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (prioritātes datuma), un tā adresi;

3) patiesas norādes un ziņas par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas un pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām;

4) minētā īpašnieka preču zīmi, ja tas ir nepieciešams, lai norādītu preču vai pakalpojumu lietojumu (funkcionālo uzdevumu), arī preču lietojumu piederumu vai rezerves daļu veidā.

(2)

Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras saimnieciskajā apritē Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi iekļāvis pats preču zīmes īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu.

(3)

Šā panta otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja preču zīmes īpašniekam ir pamatoti iemesli nepieļaut minēto preču tālāku apriti peļņas nolūkos, it īpaši, ja šo preču kvalitāte pēc to iekļaušanas saimnieciskajā apritē ir mainījusies vai preces ir bojātas.

(4)

Izņēmuma tiesības neattiecas uz tādiem preču zīmes elementiem, kurus, atsevišķi ņemot, saskaņā ar šā likuma 6. panta pirmās daļas noteikumiem nevar reģistrēt kā preču zīmes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

III nodaļa
Preču zīmes reģistrācijas priekšnoteikumi

6. pants. Absolūtie pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atteikumam un atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Kā preču zīmi nevar reģistrēt apzīmējumus (ja tie reģistrēti, reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu):

1) kas nevar veidot preču zīmi, tas ir, apzīmējumus, kas neatbilst šā likuma 3. panta noteikumiem;

2) kam trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;

3) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, kuras var izmantot komercdarbībā, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

4) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm (vispārīgiem apzīmējumiem), kuras attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai godprātīgās un vispāratzītās komercdarbības paražās;

5) kas sastāv tikai no formas, kuru tieši nosaka pašu preču veids (forma tieši izriet no preču rakstura) vai kura nepieciešama kāda tehniska efekta sasniegšanai, vai kura precēm piešķir būtisku vērtību;

6) kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem;

7) kas var maldināt patērētājus par preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi

u. tml.;

8) kas ietver apzīmējumus, kuru reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6-ter pantu, to skaitā Parīzes savienības dalībvalstu ģerboņus un karogus, to oficiālās proves (raudzes), kontroles un garantijas zīmes, kā arī starptautisko organizāciju emblēmas, karogus, nosaukumus un to saīsinājumus, ja nav attiecīgas kompetentu institūciju atļaujas;

9) kas bez Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas kompetentu institūciju atļaujas ietver valsts līmenī apstiprināto heraldiku, valsts apbalvojumus, valsts dienestu atšķirības zīmes, kā arī oficiālos proves (raudzes), kontroles, kvalitātes, garantijas un preču lietošanas drošuma apzīmējumus, kurus attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijā, vai citas zīmes ar augstu simbolisku vērtību, kā arī reliģiskos simbolus;

10) attiecībā uz vīniem - kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes vīnus, vai attiecībā uz destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem - kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes destilētos alkoholiskos dzērienus, ja vīniem vai destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes;

11) kas paredzēti lauksaimniecības un pārtikas produktu apzīmēšanai un ietver attiecībā uz tiem pašiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja produktiem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes vai ja pieteiktā apzīmējuma izmantošana saistībā ar šiem produktiem ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību.

(2)

Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts ar acīmredzami negodprātīgu nolūku.

(3)

Preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta noteikumu pamata, kā arī nevar atzīt par spēkā neesošu uz šo pašu noteikumu pamata, ja zīmes lietošanas dēļ tā Latvijas attiecīgo patērētāju uztverē ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm un pakalpojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

7. pants. Agrāka preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu šādos gadījumos:

1) šī preču zīme ir identiska agrākai preču zīmei, un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme;

2) sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

(2) Agrākas preču zīmes šā panta pirmās daļas izpratnē ir:

1) Latvijā spēkā esošas preču zīmes, kuras reģistrētas pēc nacionālās vai starptautiskās reģistrācijas procedūras vai kā Eiropas Kopienas preču zīmes (turpmāk - Kopienas preču zīme) saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk - Padomes regula Nr. 40/94), ja to reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī zīmēm piešķirto prioritāti;

2) iepriekšējā punktā minēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumi - ar nosacījumu, ka tās tiek reģistrētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

8. pants. Plaši pazīstama preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu

(1)

Neatkarīgi no šā likuma 7. panta noteikumiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīt par spēkā neesošu, ja šajā preču zīmē sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta tāda preču zīme, kas, kaut arī nav reģistrēta, pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja tai piešķirta prioritāte) ir bijusi Latvijā plaši pazīstama preču zīme attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.

(2)

Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preces vai pakalpojumi, kuriem pieteikta šīs zīmes reģistrācija, nav līdzīgi Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes lietošanu saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

(3)

Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, ņem vērā šīs preču zīmes pazīstamību attiecīgajā patērētāju lokā, arī tādu pazīstamību Latvijā, kas radusies reklāmas pasākumu rezultātā vai citu tās popularitāti veicinošu apstākļu dēļ.

(4)

Nosakot, kādos gadījumos reģistrācijai pieteiktam apzīmējumam vai reģistrētai preču zīmei piemērojami šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, ņem vērā Parīzes konvencijas 6-bis panta noteikumus par plaši pazīstamu preču zīmi, arī noteikumu, kas paredz nepieļaut plaši pazīstamas preču zīmes atveidošanu vai imitēšanu citas preču zīmes būtiskā daļā, un ar nepieciešamajām izmaiņām šos noteikumus attiecina arī uz pakalpojumu zīmēm.

(5)

Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus par reģistrācijas atteikumu ekspertīzes procedūrā nepiemēro, ja preču zīme pieteikta reģistrācijai ar plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka atļauju.

9. pants. Citas agrākas tiesības kā pamatojums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1)

Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai zīmei, kuras spēkā esamības termiņš beidzies pēdējo triju gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma.

(2)

Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kura bijusi reģistrēta identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un kuras spēkā esamības termiņš reģistrācijas neatjaunošanas dēļ beidzies pēdējo divu gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma, izņemot gadījumu, kad agrākās preču zīmes īpašnieks devis atļauju apstrīdētās preču zīmes reģistrācijai vai nav lietojis savu preču zīmi.

(3)

Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka cita persona pirms preču zīmes pieteikuma datuma (ņemot vērā arī tai piešķirto prioritātes datumu) ieguvusi Latvijā kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu; reģistrāciju var apstrīdēt, pamatojoties arī uz šādām tiesībām:

1) personiskajām tiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, portretu, faksimilu, izņemot gadījumu, kad šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk;

2) autortiesībām;

3) komerctiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar identiskā vai līdzīgā uzņēmējdarbības nozarē lietotu firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu), ja tā godprātīga un likumīga lietošana komercdarbībā Latvijā uzsākta pirms preču zīmes pieteikuma datuma vai attiecīgi prioritātes datuma, vai Latvijā plaši pazīstamu Latvijas vai ārvalsts firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu);

4) citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, arī tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, arī domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma datuma (vai attiecīgi prioritātes datuma) godprātīgi lietots Latvijā komercdarbībā saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi.

(4) Preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir tiesīga prasīt arī persona, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks kādā no Parīzes savienības dalībvalstīm, ja Latvijā šo zīmi uz sava vārda reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis bez īpašnieka piekrišanas, izņemot gadījumu, kad pārstāvja vai aģenta rīcībai ir pietiekams attaisnojums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

IV nodaļa
Preču zīmes reģistrācijas procedūra

10. pants. Pieteikuma iesniegšana

(1)

Persona, kas vēlas reģistrēt preču zīmi Latvijā, iesniedz Patentu valdē preču zīmes reģistrācijas rakstveida pieteikumu (turpmāk arī - pieteikums).

(2)

Par preču zīmes pieteikšanu, reģistrāciju un citām šajā likumā noteiktajām darbībām jāmaksā nodeva. Nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3)

Par pieteikuma iesniegšanas dienu (pieteikuma datumu), ievērojot šā panta devītās daļas noteikumus, nosaka dienu, kad Patentu valdē saņemti dokumenti, kas ietver:

1) lūgumu reģistrēt preču zīmi;

2) ziņas, kas ļauj nepārprotami noteikt pieteicēju;

3) reģistrācijai pieteikto apzīmējumu (tā attēlu);

4) to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem pieprasīta preču zīmes reģistrācija.

(4)

Vienā pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju.

(5)

Vienā pieteikumā var pieprasīt preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz vienu preci vai pakalpojumu, vairākām vai daudzām precēm vai pakalpojumiem, kā arī vienlaikus uz precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar Preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju (Nicas klasifikāciju) tie pieder pie vienas vai vairākām preču vai pakalpojumu klasēm. Preces un pakalpojumus sarakstā grupē pa klasēm atbilstoši šai klasifikācijai.

(6)

Pieteikuma veidlapu un citas preču zīmes reģistrācijas procedūrai nepieciešamās veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(7)

Pieteikumu iesniedz un visa preču zīmes reģistrācijas procedūras lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā. Dokumentus svešvalodās drīkst iesniegt, ja tiem pievienots noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums latviešu valodā.

(8)

Pieteikumā var iekļaut pieteiktā apzīmējuma aprakstu, svešvalodā veidota vārdiska apzīmējuma tulkojumu, attiecīgas norādes, ja apzīmējuma raksturīga īpašība ir telpiskums, krāsas tonis vai krāsu salikums vai ja tas ir skaņas signāls, kā arī citus paskaidrojumus attiecībā uz apzīmējuma raksturu. Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos šādus paskaidrojumus var pieprasīt Patentu valde. Paskaidrojumi iesniedzami Patentu valdes noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

(9)

Pieteikumā iekļaujams dokuments, kas apliecina pieteikuma nodevas samaksu, arī papildnodevas samaksu, ja pieteikums attiecas uz vairāk nekā vienu Nicas klasifikācijas klasi. Dokumentu par nodevas samaksu, saglabājot sākotnējo pieteikuma datumu (šā panta trešā daļa), var pievienot mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja šis termiņš nokavēts, bet iesniegti visi pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamie dokumenti, par pieteikuma datumu uzskata dienu, kad iesniegts dokuments par nodevas, arī papildnodevas, samaksu.

(10)

Ja pieteikumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam pievienojams dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu. Prasības attiecībā uz pārstāvības kārtību un pilnvarām nosaka Patentu likums,

Civillikuma vispārīgie noteikumi par pilnvarojuma līgumu un attiecīgie Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumi.

(11)

Atbilstoši Patentu likuma noteikumiem par pārstāvību Patentu valdē ārvalsts pieteicējs iesniedz pieteikumu, kārto saraksti un veic visas turpmākās darbības Patentu valdē un, ja nepieciešams, Patentu valdes Apelācijas padomē tikai ar profesionāla patentpilnvarotā (preču zīmju aģenta) starpniecību.

(12)

Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

11. pants. Preču zīmes prioritāte

(1)

Ikvienai personai, kas noteiktā kārtībā jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī vai jebkurā citā valstī vai valstu savienībā, ar kuru Latvija ir noslēgusi vienošanos, kas paredz prioritātes tiesību atzīšanu, iesniegusi preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, vai šīs personas tiesību pārņēmējam sešu mēnešu laikā no šā pieteikuma datuma ir prioritātes tiesības arī Latvijā iesniegt šīs pašas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski vai arī ietilpst precēs un pakalpojumos, par kuriem bija iesniegts agrākais pieteikums.

(2)

Pieteicējam, kas vēlas izmantot agrākā pieteikuma prioritātes priekšrocības (konvencijprioritāti), šī prasība jāiekļauj vēlākā pieteikuma iesniegumā, norādot agrākā pieteikuma datumu un valsti (reģionālo preču zīmju reģistrācijas iestādi), kurā tas iesniegts, kā arī pieteikuma numuru, ja tas vēlākā pieteikuma iesniegšanas brīdī zināms. Dokuments, kurš apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, agrākā pieteikuma kopija, kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo pieteikumu pieņēmusi, iesniedzams vienlaikus ar vēlākā pieteikuma iesniegumu vai pievienojams tam triju mēnešu laikā no šā pieteikuma iesniegšanas dienas.

(3)

Pieteicējs, kas oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē Latvijā vai jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī saistībā ar preču zīmi demonstrējis preces vai pakalpojumus, kuriem tiek pieprasīta preču zīmes reģistrācija, ir tiesīgs pieprasīt prioritātes tiesības šā panta septītās daļas izpratnē no pirmās dienas, kad šīs preces vai pakalpojumi demonstrēti minētajā izstādē, ja attiecīgās preču zīmes pieteikums iesniegts sešu mēnešu laikā no šīs dienas.

(4)

Pieteicējam, kas vēlas izmantot šā panta trešajā daļā noteiktās priekšrocības (izstādes prioritāti), šī prasība jāiekļauj pieteikuma iesniegumā, norādot preču vai pakalpojumu pirmās demonstrēšanas dienu un izstādi. Dokuments, kurš apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, pierāda izstādē demonstrēto materiālu identitāti un to pirmās demonstrēšanas (saistībā ar šo preču zīmi) datumu un kuru izdevusi kompetenta izstādes institūcija, iesniedzams vienlaikus ar pieteikuma iesniegumu vai pievienojams tam triju mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5)

Izstādes prioritāte nepagarina šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

(6)

Nosakot, vai preču zīmes reģistrācijas pieteikumam piešķirama pieprasītā prioritāte, Patentu valde ņem vērā šā panta un Parīzes konvencijas 4. un 11. panta noteikumus, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot tos arī attiecībā uz pakalpojumu zīmēm.

(7)

Preču zīmes prioritāte (prioritātes tiesības) nozīmē to, ka, nosakot, kuras personas tiesības ir agrākas, preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vietā ņem vērā prioritātes datumu.

12. pants. Pieteikuma iepriekšējā izskatīšana

(1)

Triju mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 10. panta prasībām un nosakot pieteikuma datumu (formālo prasību pārbaude). Ja pieteicējam saskaņā ar šā likuma 11. panta noteikumiem ir tiesības uz prioritāti, Patentu valde nosaka arī prioritātes datumu.

(2)

Ja pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst šā likuma 10. panta prasībām, Patentu valde pieteicējam paziņo par to rakstveidā, pamatojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu atbildes sniegšanai (trūkumu novēršanai). Paziņojuma nosūtīšanas brīdī pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad Patentu valdes noteiktajā termiņā saņemta pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.

(3)

Ja pieteikums sākotnēji neatbilst šā likuma 10. panta trešās daļas prasībām, kas attiecas uz pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamajiem dokumentiem, bet Patentu valdes noteiktajā termiņā pieteicējs šos trūkumus novērš, pieteikuma datumu nosaka ar dienu, kad Patentu valdē saņemti visi minētie dokumenti. Ja pēc Patentu valdes pieprasījuma pieteicējs nenovērš pieteikumā konstatētos trūkumus, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un pieteicējam paziņo par to rakstveidā.

(4)

Ja pieteicējs nav izpildījis prioritātes tiesību iegūšanai noteiktās prasības, prioritāte netiek piešķirta.

(5)

Ja pieteikumā ir citi būtiski trūkumi un pēc attiecīgā pieprasījuma pieteicējs tos nenovērš, pieteikumu noraida un pieteicējam paziņo par to rakstveidā.

(6)

Ja pieteikums atbilst šā likuma 10. panta prasībām (arī tad, ja sākotnēji konstatētie trūkumi ir novērsti), Patentu valde pieņem lēmumu par pieteikuma pieņemšanu ekspertīzei (pieteikuma akceptu) un pieteicējam nosūta par to rakstveida paziņojumu.

(7)

(Izslēgta ar 21.10.2004. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

13. pants. Preču zīmes ekspertīze

(1)

Triju mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums pieņemts ekspertīzei, Patentu valde pārbauda pieteiktā apzīmējuma atbilstību šā likuma 3., 6. un 8. panta prasībām. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzes veikšanai, nosakot to iesniegšanai triju mēnešu termiņu. Pieprasījuma nosūtīšanas brīdī ekspertīzes termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad Patentu valdes noteiktajā termiņā saņemta pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.

(2)

Ja, veicot ekspertīzi, tiek konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama vai tā ir reģistrējama ar šā panta piektajā vai sestajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, Patentu valde par to rakstveidā informē pieteicēju, nosakot viņam triju mēnešu termiņu paskaidrojumu (argumenti pret reģistrācijas atteikuma vai ierobežojumu pamatojumiem) iesniegšanai.

(3)

Iespējami drīz pēc pieteicēja paskaidrojumu saņemšanas vai paskaidrojumu iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrācijas iespēju vai par reģistrācijas atteikumu. Lēmumu rakstveidā paziņo pieteicējam.

(4)

Ja ekspertīzes rezultāts ir pozitīvs, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju. Lēmumam pievieno uzaicinājumu samaksāt nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju.

(5)

Ja konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama tikai kādām noteiktām precēm vai pakalpojumiem, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju pārējām pieteikumā ietvertajām precēm un pakalpojumiem (attiecībā uz ierobežotu preču un pakalpojumu sarakstu).

(6)

Ja preču zīmē iekļauti šā likuma 5. panta ceturtajā daļā minētie elementi, kurus, atsevišķi ņemot, nevar reģistrēt kā preču zīmes, un pastāv iespēja, ka preču zīmes reģistrācija izraisīs šaubas par piešķirto tiesību apjomu, Patentu valde, zīmi reģistrējot, minētos elementus ar īpašu norādījumu (disklamāciju jeb izslēgumu no aizsardzības) var izslēgt no aizsardzības.

(7)

Lēmumu par preču zīmes reģistrācijas atteikumu vai par reģistrāciju ar šā panta piektajā vai sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem Patentu valde pienācīgi argumentē un pamato ar atsaucēm uz likuma noteikumiem.

(8)

(Izslēgta ar 21.10.2004. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

14. pants. Pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana

(1)

Jebkurā pieteikuma lietvedības stadijā pieteicējs ir tiesīgs atsaukt visu pieteikumu vai svītrot preces un pakalpojumus no pieteiktā preču un pakalpojumu saraksta, turklāt samaksātās nodevas netiek atmaksātas.

(2)

Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem grozījumiem pieteikumā var izdarīt tikai tādus grozījumus, precizējumus vai labojumus, kas būtiski nemaina pašu preču zīmi un nepaplašina pieteikto preču un pakalpojumu sarakstu. Grozījumus, precizējumus un labojumus visā pieteikuma lietvedības gaitā ir tiesīga pieprasīt Patentu valde. Grozījumus un precizējumus pieteikumā, izņemot acīmredzamu kļūdu labojumus un nepieciešamos grozījumus attiecībā uz pieteicēja vai pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi, pieteicējs pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs iesniegt līdz dienai, kad Patentu valdē tiek pieņemts lēmums par pieteikuma akceptu. Pēc pieteicēja iniciatīvas iesniegtos pieļaujamos grozījumus Patentu valde ņem vērā pieteikuma izskatīšanas procedūrā, ja samaksāta attiecīga nodeva. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3)

Grozījumus, kas Patentu valdē saņemti pēc reģistrācijas ziņu sagatavošanas publikācijai, uzskata par grozījumiem reģistrācijas ziņās, un tiem piemēro šā likuma 17. panta otrās daļas noteikumus.

(4)

Ja reģistrācijas procedūras gaitā, izņemot šā likuma 12. panta trešajā daļā un 13. panta otrajā daļā minētos gadījumus, pieteicējs noteiktā laikā neatbild uz Patentu valdes pieprasījumu vai nesamaksā

attiecīgo nodevu un nav lūdzis termiņa pagarinājumu, pieteikumu uzskata par atsauktu un pieteicējam paziņo par to rakstveidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

15. pants. Pieteikuma sadalīšana

(1)

Preču zīmes reģistrācijas pieteikumu var sadalīt divos vai vairākos pieteikumos, pieteiktās preces un pakalpojumus sadalot starp sākotnējo pieteikumu un nodalīto pieteikumu (pieteikumiem). Nodalītais pieteikums saglabā sākotnējā pieteikuma datumu un prioritāti.

(2)

Lūgumu par pieteikuma sadalīšanu pieteicējs ir tiesīgs iesniegt, iekams Patentu valde nav pabeigusi sagatavot reģistrācijai un publikācijai preču zīmi un ziņas par to.

(3)

Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs norāda, kuras preces un pakalpojumi atstājami sākotnējā pieteikumā, un katru nodalīto pieteikumu noformē atbilstoši visām šā likuma

10. panta prasībām par pieteikuma saturu, samaksājot visas jauna pieteikuma gadījumā noteiktās nodevas. Par sākotnējo pieteikumu samaksātā nodeva netiek atmaksāta un netiek attiecināta uz nodalīto pieteikumu. Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un materiālus attiecībā uz nodalīto pieteikumu vai nav samaksājis noteikto nodevu, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu uzskata par atsauktu un pieteicējam paziņo par to rakstveidā.

(4) Nodalītā pieteikuma izskatīšana notiek saskaņā ar šā likuma 12. un 13. panta prasībām. Pēc tam, kad ziņas ir sagatavotas reģistrācijai un publikācijai, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu nevar atsaukt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

16. pants. Preču zīmes reģistrācija, publikācija un apliecības izsniegšana

(1)

Iespējami īsā laikā pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem, ja pieteicējs samaksājis noteikto nodevu, Patentu valde preču zīmi un ziņas par to sagatavo reģistrācijai un publikācijai.

(2)

Preču zīmes reģistrācija Valsts preču zīmju reģistrā notiek vienlaikus ar tās publikāciju Patentu valdes oficiālajā izdevumā, izņemot īpašus gadījumus, kad pamatotu iemeslu dēļ iespējama preču zīmes publikācijas būtiska aizkavēšanās.

(3)

Pēc preču zīmes reģistrācijas un publikācijas Patentu valde preču zīmes īpašniekam izsniedz noteikta parauga preču zīmes reģistrācijas apliecību.

17. pants. Valsts preču zīmju reģistrs

(1)

Patentu valde kārto Valsts preču zīmju reģistru (turpmāk - Reģistrs), kurā iekļauj reģistrēto preču zīmi (tās attēlu), ziņas par preču zīmes īpašnieku un pārstāvi, ja tāds ir iecelts, pieteikuma datumu (prioritātes datumu), zīmes reģistrācijas datumu, publikācijas datumu, to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas zīmes reģistrācija, kā arī citas ziņas, kuras nosaka Patentu valde.

(2)

Preču zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei par grozījumiem vai konstatētajām kļūdām ziņās, kas attiecas uz preču zīmes reģistrāciju, par īpašnieka vārda (nosaukuma) maiņu, par pārstāvja maiņu, par vēlēšanos svītrot preces vai pakalpojumus no preču un pakalpojumu saraksta vai par vēlēšanos mainīt nebūtiskus (sekundārus) elementus pašā preču zīmē. Grozījumi vai labojumi nedrīkst skart zīmes būtību, ietekmēt tās atšķirtspēju, paplašināt preču zīmes tiesību apjomu, grozīt noteikto prioritāti vai izraisīt patērētāju maldinājuma iespēju. Ja samaksāta noteiktā nodeva, Patentu valde pieļaujamos grozījumus iekļauj Reģistrā, paziņojumu par izdarītajiem grozījumiem publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3)

Reģistra ieraksti tādā apjomā, kādā to paredz šā panta pirmās daļas noteikumi, pēc to publikācijas ir pieejami jebkurai personai. Par noteiktu samaksu Patentu valde izsniedz arī Reģistra ziņu izrakstus.

17.¹ pants. Apelācija par Patentu valdes lēmumu un tās virzība

(1)

Ja pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts (preču zīmes īpašnieks, bijušais īpašnieks, īpašuma tiesību pārņēmējs, licenciāts) nepiekrīt Patentu valdes lēmumam, kas pieņemts attiecībā uz pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas vai preču zīmes ekspertīzes rezultātiem, vai lēmumam, kas pieņemts citā ar preču zīmes reģistrāciju saistītā procedūrā, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Patentu valdei motivētu rakstveida apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.

(2)

Patentu valde nekavējoties atceļ vai groza attiecīgo lēmumu, ciktāl tā atzīst iesniegto apelāciju par pamatotu.

(3)

Ja lēmuma atcelšana vai grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai ja divu nedēļu laikā pēc apelācijas iesniegšanas lēmums nav atcelts vai grozīts šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelāciju nodod izskatīšanai Patentu valdes Apelācijas padomei (turpmāk - Apelācijas padome).

(4)

Ja Patentu valdes lēmums saskaņā ar šā panta otro daļu ir atcelts vai grozīts un tas apmierina apelācijas iesniedzēju, viņš atsauc apelāciju. Par apelācijas iesniegšanu samaksātā nodeva atmaksājama Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

(5)

Ja lēmuma grozījumi apelācijas iesniedzēju neapmierina, viņš par to triju mēnešu laikā no grozītā lēmuma saņemšanas dienas paziņo Patentu valdei, kas apelāciju nekavējoties nodod Apelācijas padomei.

(6)

Līdz izskatīšanai Apelācijas padomē apelācijas iesniedzējs ir tiesīgs iesniegto apelāciju precizēt vai papildināt.

(21.10.2004. likuma redakcijā)

18. pants. Iebildumi pret preču zīmes reģistrāciju

(1)

Triju mēnešu laikā no preču zīmes publikācijas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, ieinteresētās personas var iesniegt iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju. Iebildumi iesniedzami Apelācijas padomē rakstveidā, pienācīgi argumentējami un pamatojami ar atsaucēm uz likuma noteikumiem. Pēc minētā termiņa izbeigšanās iebilduma iesniedzējs nav tiesīgs grozīt (paplašināt) sākotnējo iebilduma tiesisko pamatojumu, bet līdz Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanai viņš var iesniegt papildu dokumentus un materiālus, kas apstiprina (precizē) apstākļus, uz kuriem pamatots iebildums.

(2)

Iebildumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā likuma 3. panta noteikumiem vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar 6. panta noteikumiem, vai ja piemērojami 9. panta trešās daļas 1. punkta noteikumi.

(3)

Iebildumu, kas pamatots ar šā likuma 7. vai 8. panta noteikumiem vai 9. panta pirmās, otrās daļas, trešās daļas 2., 3. vai 4. punkta vai ceturtās daļas noteikumiem, var iesniegt personas, kas ir attiecīgajos noteikumos minēto agrāko preču zīmju, plaši pazīstamu preču zīmju vai citu agrāko tiesību īpašnieki (to tiesību pārņēmēji) vai viņu pārstāvji.

(4)

Iebildumu, kas pamatots ar šā likuma 8. panta vai 9. panta pirmās, otrās daļas, trešās daļas 2., 3. vai

4. punkta noteikumiem, papildus šā panta trešajā daļā minētajām personām var iesniegt arī profesionālās apvienības un ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienības, kuru statūti paredz šo apvienību biedru (locekļu) ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums saskaņā ar to statūtiem ir patērētāju tiesību aizsardzība.

(5)

Apelācijas padome iepazīstina apstrīdētās preču zīmes īpašnieku ar iesniegtajiem iebildumiem un nosaka triju mēnešu termiņu atbildes iesniegšanai.

(6)

Ja likumā noteiktajā termiņā iebildums nav iesniegts, preču zīmes reģistrāciju var apstrīdēt tikai tiesā.

19. pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana

(1)

Saskaņā ar šā likuma 17.¹ panta noteikumiem iesniegtās apelācijas un saskaņā ar 18. panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome, kas izveidota atbilstoši Patentu likuma noteikumiem.

(2)

Apelāciju izskata triju mēnešu laikā no dienas, kad tā saņemta Patentu valdē. Ja Patentu valdes lēmums ir grozīts šā likuma 17.¹ panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, bet apelācija nav atsaukta, to izskata ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no 17.¹ panta piektajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas dienas.

(3)

Iebildumu izskata triju mēnešu laikā no apstrīdētās preču zīmes īpašnieka atbildes saņemšanas dienas vai no dienas, kad izbeidzas atbildes iesniegšanas termiņš. Ja iesniegts iebildums, kas pamatots ar šā likuma 7. panta noteikumiem, un apstrīdētajai preču zīmei pretstatīta agrāka preču zīme, kura vēl nav reģistrēta, pēc iebilduma iesniedzēja lūguma iebilduma izskatīšanu var atlikt, līdz pretstatītā preču zīme tiek reģistrēta un publicēta. Ja pirms iebilduma izskatīšanas iesniegta prasība tiesā par iebildumā pretstatītās preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai par šīs preču zīmes reģistrācijas atcelšanu un ja no šīs reģistrācijas spēkā esamības var būt atkarīgs iebilduma izskatīšanas rezultāts, Apelācijas padomes lietvedību iebilduma lietā aptur līdz prasības izspriešanai.

(4)

Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju par Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju vai viņa pārstāvi un, ja Apelācijas padomes lēmums var skart trešo personu, - arī šo personu vai

tās pārstāvi. Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju, uzaicina iebilduma iesniedzēju vai viņa pārstāvi un apstrīdētās preču zīmes īpašnieku vai viņa pārstāvi. Visas ieinteresētās puses ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutvārdu paskaidrojumus.

(5)

Saskaņā ar apelācijas izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu, turklāt ar šo lēmumu attiecīgo Patentu valdes lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā. Ja apelācija iesniegta par Patentu valdes lēmumu attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem (13. panta septītā daļa), preču zīmi var atzīt par reģistrējamu pilnībā vai ar šā likuma

13. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai arī atstāt spēkā lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (atkārtotu ekspertīzi).

(6)

Saskaņā ar iebilduma izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā noraidīšanu, turklāt apstrīdēto preču zīmes reģistrāciju ar šo lēmumu var atzīt par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu, atzīt par spēkā esošu ar šā likuma 13. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai atzīt par spēkā esošu atbilstoši reģistrācijai.

(7)

Ja iebildums pilnībā vai daļēji pamatots ar agrāku preču zīmi (7. panta otrā daļa), pēc kuras reģistrācijas pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma iesniedzējs iesniedz acīmredzamus un pietiekamus pierādījumus par šīs agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu atbilstoši šā likuma 23. panta noteikumiem. Apelācijas padome šādus iebilduma pamatojumus neņem vērā, ja pēc minētā pieprasījuma attiecīgie pierādījumi nav iesniegti vai ja šādu pierādījumu nav attiecībā uz pēdējiem pieciem gadiem pirms iebilduma izskatīšanas. Ja pretstatītā agrākā preču zīme tikusi izmantota tikai saistībā ar daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, Apelācijas padome izskata minētos iebilduma pamatojumus tikai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, par kuriem iesniegti acīmredzami un pietiekami pierādījumi.

(8)

Apelācijas padome pieņem lēmumu, citām personām klāt neesot. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā, bet motivētu rakstveida lēmumu mēneša laikā nosūta šā panta ceturtajā daļā minētajām personām, kurām triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā aptur Apelācijas padomes lēmuma izpildi.

(9)

Neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas par Apelācijas padomes lēmumu ieinteresētā persona var noteiktā kārtībā tiesā apstrīdēt reģistrēto preču zīmi (atbilstoši šā likuma 31. vai 32. panta noteikumiem). Ja prasība iesniegta, pirms izskatīta administratīvā lieta par Apelācijas padomes lēmumu, administratīvo tiesvedību aptur līdz prasības izspriešanai.

(21.10.2004. likuma redakcijā)

20. pants. Reģistrācijas sadalīšana

(1)

Preču zīmes reģistrāciju var sadalīt divās vai vairākās reģistrācijās, preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas zīmes reģistrācija, sadalot starp sākotnējo reģistrāciju un nodalīto reģistrāciju (reģistrācijām). Nodalītā reģistrācija saglabā sākotnējās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritāti.

(2)

Lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu var iesniegt tikai pēc šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktā iebildumu iesniegšanas termiņa (iebildumu perioda) izbeigšanās.

(3)

Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu, preču zīmes īpašnieks norāda, kuras preces un pakalpojumi atstājami sākotnējā reģistrācijā un kuri iekļaujami nodalītajā reģistrācijā (reģistrācijās), kā arī attiecībā uz katru nodalīto reģistrāciju samaksā noteikto nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju.

(4)

Ja triju mēnešu laikā pēc reģistrācijas sadalīšanas lūguma saņemšanas Patentu valdē nav saņemta noteiktā nodeva, lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu uzskata par atsauktu.

(5)

Ja preču zīmes īpašnieks ir samaksājis noteikto nodevu, Patentu valde iespējami īsā laikā iekļauj Reģistrā nodalīto reģistrāciju un grozījumus attiecībā uz sākotnējo reģistrāciju, publicē savā oficiālajā izdevumā attiecīgos paziņojumus, kā arī izsniedz reģistrācijas apliecību par nodalīto reģistrāciju un papildina sākotnējās reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā likuma 16. panta trešās daļas un 17. panta otrās daļas noteikumiem.

(6)

Pēc nodalītās reģistrācijas ziņu sagatavošanas reģistrācijai un publikācijai pieteicējs nav tiesīgs atsaukt lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

21. pants. Reģistrācijas spēkā esamības termiņš un reģistrācijas atjaunošana

(1) Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, skaitot no pieteikuma datuma, ja tā netiek pirms šā termiņa dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas, atzīta par spēkā neesošu vai atcelta saskaņā ar šā likuma 30.,

31. vai 32. panta noteikumiem.

(2)

Reģistrāciju var atjaunot (preču zīmi pārreģistrēt) ik pēc 10 gadiem, ikreiz uz jaunu 10 gadu periodu. Iesniegumu par reģistrācijas atjaunošanu preču zīmes īpašnieks iesniedz zīmes spēkā esamības pēdējā gada laikā, samaksājot attiecīgu nodevu. Pēc īpašnieka lūguma Patentu valde piešķir reģistrācijas atjaunošanai sešu mēnešu papildu termiņu pēc reģistrācijas spēkā esamības termiņa izbeigšanās, ja samaksāta papildu nodeva.

(3)

Patentu valde ziņas par preču zīmes reģistrācijas atjaunošanu iekļauj Reģistrā, paziņojumu par reģistrācijas atjaunošanu publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai.

22. pants. Noteikto termiņu pagarināšana un pieteikuma atjaunošana

(1) Termiņus, kas paredzēti preču zīmes reģistrācijas procedūras noteikumos, izņemot termiņus, kuri noteikti šā likuma 11. panta pirmajā un trešajā daļā, 18. panta pirmajā daļā, 19. panta astotajā daļā,

21. pantā un 39. panta piektajā daļā, attiecīgi Patentu valde vai Apelācijas padome var pagarināt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk par trim mēnešiem, ja šāds lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa izbeigšanās un samaksāta termiņa pagarināšanas nodeva.

(2) Preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuru pieteicējs atsaucis vai kurš tiek uzskatīts par atsauktu saskaņā ar šā likuma 14. panta ceturtās daļas noteikumu, izņēmuma gadījumos Patentu valde var atjaunot, ja šāds lūgums Patentu valdē saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma atsaukšanas vai atzīšanas par atsauktu, samaksāta nodeva par pieteikuma atjaunošanu un apstiprinājušies attaisnojoši iemesli; turklāt pieteikumu var atjaunot tikai vienreiz. Pieteikumu, kas saskaņā ar šā likuma 12. panta trešās daļas noteikumiem atzīts par neiesniegtu, var atjaunot (atcelt Patentu valdes lēmumu par pieteikuma atzīšanu par neiesniegtu) tikai ar Apelācijas padomes lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

V nodaļa
Preču zīmes izmantošana

23. pants. Preču zīmes izmantošana

(1)

Par preču zīmes izmantošanu uzskata preču zīmes lietošanu uz precēm, to iesaiņojuma, preču pavaddokumentācijā, preču vai pakalpojumu reklāmā vai citā saimnieciskā darbībā saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(2)

Par preču zīmes izmantošanu uzskata arī tādas preču zīmes lietošanu, kas atsevišķos nebūtiskos elementos atšķiras no reģistrētās preču zīmes, ja zīmes formā pieļautās izmaiņas neiespaido preču zīmes atšķirīgo raksturu un atšķirtspēju.

(3)

Ja piecu gadu laikā no zīmes reģistrācijas dienas preču zīmes īpašnieks nav uzsācis tās faktisku izmantošanu Latvijā saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana preču zīmes spēkā esamības laikā tikusi pārtraukta vismaz uz pieciem secīgiem gadiem un šai neizmantošanai nav bijis pietiekama attaisnojuma, attiecībā uz šo preču zīmi var piemērot šā likuma

19. panta septītās daļas, 28. panta trešās daļas, 31. panta otrās daļas un 32. panta noteikumus.

(4)

Par faktisku izmantošanu atzīst tādu preču zīmes lietošanu komercdarbībā, kuras mērķis ir iegūt vai uzturēt tirgū noteiktu vietu attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(5)

Par preču zīmes izmantošanu uzskata arī tās lietošanu Latvijā uz tādām precēm vai to iesaiņojuma, kuras paredzētas tikai eksportam.

(6)

Ja preču zīmi lieto ar tās īpašnieka piekrišanu, uzskata, ka zīmi izmanto tās īpašnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

24. pants. Brīdināšana par izņēmuma tiesībām uz preču zīmi

(1)

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu - aplī ietvertu burtu R vai tekstu, kas brīdina par zīmes reģistrāciju ("Latvijā reģistrēta preču zīme" u. tml.).

(2)

Preču zīmes īpašnieks nedrīkst maldināt sabiedrību, pievienojot brīdinājuma marķējumu par zīmes reģistrāciju tādai preču zīmei, kura nav reģistrēta Latvijā vai ārpus tās.

(3)

Ja preču zīmes īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj viņa izņēmuma tiesības, komercdarbībā izmantojot kādu no apzīmējumiem, kuri minēti šā likuma 4. panta sestās daļas 1. vai

2. punktā vai 4. panta septītajā daļā, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs brīdināt šo personu par iespējamo pārkāpumu.

25. pants. Preču zīmes nodošana citām personām

(1)

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības nodot savu preču zīmi citai personai attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta, līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmantoja šo zīmi, vai neatkarīgi no šā uzņēmuma.

(2)

Ja citai personai tiek nodots uzņēmums vai tā daļa, tiesības uz preču zīmēm, kas tieši saistītas ar šā uzņēmuma vai tā daļas darbību, uzskatāmas par nodotām līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, ja citādi nav noteikts, pusēm vienojoties, vai ja lietas apstākļi acīmredzami nenosaka citādi.

(3)

Ziņas par reģistrētas preču zīmes īpašnieka maiņu, arī par preču zīmes nodošanu citai personai, pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta īpašniekam (īpašniekiem) paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu.

(4)

Ja reģistrētas preču zīmes nodošana citai personai (īpašnieka maiņa) neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta, Patentu valde šo reģistrāciju sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 20. panta noteikumus un izveidojot jaunu reģistrāciju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuriem mainījies īpašnieks.

(5)

Preču zīmes nodošanas līgums attiecībā pret trešajām personām stājas spēkā dienā, kad ziņas par to publicētas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Kamēr īpašnieka maiņa nav ierakstīta Reģistrā, tiesību pārņēmējs (jaunais preču zīmes īpašnieks) nevar izmantot tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas.

(6)

Preču zīmes nodošanas līgumu var atzīt par spēkā neesošu, ja šāda zīmes īpašnieka maiņa ar nodomu vai bez tā izraisa vai var izraisīt patērētāju maldinājumu par to preču vai pakalpojumu izcelsmi, raksturu, kvalitāti vai citām īpašībām, saistībā ar kuriem zīme tiek lietota vai to paredzēts lietot. Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nodošanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu var celt jebkura persona.

(7)

Ja citai personai tiek nodots preču zīmes reģistrācijas pieteikums, iekams Patentu valdē vēl nav pieņemts lēmums par šīs zīmes reģistrāciju, pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde pieteicēja maiņu ņem vērā kā grozījumu pieteikumā šā likuma 14. panta attiecīgo noteikumu izpratnē un pieteikuma izskatīšanu turpina attiecībā uz jauno pieteicēju.

(8)

Ja preču zīmes pieteikuma nodošana citai personai (pieteicēja maiņa) neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem preču zīme pieteikta, Patentu valde šo pieteikumu sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 15. panta noteikumus un izveidojot jaunu pieteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuriem mainījies pieteicējs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

25.¹ pants. Preču zīme maksātnespējas procesā un preču zīme kā ķīlas tiesības priekšmets

(1)

Ja reģistrēta preču zīme ir iesaistīta maksātnespējas procesā, kā arī tad, ja tā ar tiesas lēmumu apķīlāta, Patentu valde saskaņā ar tiesas lēmumu izdara attiecīgu atzīmi Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(2)

Ja attiecībā uz reģistrētu preču zīmi ir nodibināta ķīlas tiesība un Patentu valde ir saņēmusi no ieinteresētās personas iesniegumu par ķīlas tiesības ierakstīšanu, dokumentu, kas apliecina ķīlas tiesību, kā arī dokumentu, kas apliecina nodevas samaksu par grozījumu izdarīšanu Reģistrā, Patentu valde izdara attiecīgu grozījumu Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(21.10.2004. likuma redakcijā)

26. pants. Preču zīmes licences līgums

(1)

Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu nodot citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem

vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta. Atbilstoši licences raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) preču zīmes tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.

(2)

Licenci atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz preču zīmes izmantošanu saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot preču zīmi tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3)

Licenci atzīst par vienkāršu licenci, ja licenciārs, piešķirot citai personai preču zīmes izmantošanas tiesības, saglabā sev tiesības izmantot šo preču zīmi, kā arī tiesības izdot licenci tās pašas preču zīmes izmantošanai trešajām personām.

(4)

Preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs izmantot izņēmuma tiesības pret licenciātu, kas pārkāpj licences līguma noteikumus attiecībā uz:

1) licences termiņu;

2) formu, kādā preču zīmi var lietot saskaņā ar reģistrāciju;

3) to preču un pakalpojumu sarakstu un raksturu, kuriem licence izdota;

4) teritoriju, kurā preču zīmi atļauts lietot;

5) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

(5)

Ja licences līgumā nav noteikts citādi, izdoto licenci nedrīkst nodot trešajām personām un licenciāts nav tiesīgs izdot sublicenci.

(6)

Ziņas par reģistrētas preču zīmes licences līgumu pēc licenciāra vai licenciāta attiecīga iesnieguma, reģistrā iekļaujamo ziņu apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta abiem paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Šādā kārtībā Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos un grozījumiem licences noteikumos.

(7)

Licences līgumu var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīmes izmantošana, ko veic licenciāts, ar nodomu vai bez tā izraisa patērētāju maldinājumu par to preču vai pakalpojumu izcelsmi, raksturu, kvalitāti vai citām īpašībām, saistībā ar kuriem zīme tiek lietota. Prasību Rīgas apgabaltiesā par licences līguma atzīšanu par spēkā neesošu var celt licenciārs vai jebkura cita persona.

(8)

Fakts, ka ziņas par licences līgumu nav iekļautas Reģistrā vai nav publicētas, nevar būt par pamatu, lai saskaņā ar šā likuma 31. vai 32. panta noteikumiem apstrīdētu preču zīmes spēkā esamību vai lai piemērotu 23. panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu (šajos gadījumos ir spēkā 23. panta sestās daļas noteikums), vai lai apstrīdētu 28. panta otrajā daļā paredzētās licenciāta tiesības iestāties lietā, ja prasību tiesā par zīmes pārkāpumu ceļ preču zīmes īpašnieks, vai licenciāta tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(9)

Preču zīmes reģistrācijas spēkā esamību, šā likuma 23. panta sestās daļas noteikuma piemērošanu un šā panta astotajā daļā minētās licenciāta tiesības nevar apstrīdēt arī, pamatojoties uz faktu, ka licenciāts uz precēm vai to iepakojuma, sakarā ar sniegtajiem pakalpojumiem vai reklāmā, kas uz šīm precēm vai pakalpojumiem attiecas, nav sniedzis norādi par preču zīmes lietošanu pēc licences vai ka šī norāde sniegta neprecīzi.

(10)

Preču zīmes nodošana šā likuma 25. panta pirmās daļas noteikumu izpratnē un licences izdošana šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu izpratnē neskar licences, kas pirms tam izdotas trešajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)

27. pants. Preču zīmes nelikumīga izmantošana (preču zīmes pārkāpumi)

(1)

Par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu uzskatāma preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana, tas ir, šā likuma 4. panta sestās daļas 1. vai 2. punktā vai 4. panta septītajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana komercdarbībā bez preču zīmes īpašnieka atļaujas, arī šādu apzīmējumu izmantošana 4. panta astotajā daļā minētajos veidos.

(2)

Nosakot, vai kāda apzīmējuma lietošana kvalificējama kā preču zīmes nelikumīga izmantošana, vienlaikus ar šā panta pirmās daļas noteikumiem un papildus tiem attiecīgajos gadījumos ņem vērā šā likuma 5. panta noteikumus par izņēmuma tiesību ierobežojumiem, 23. panta trešajā daļā paredzētos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu, kā arī 29. pantā paredzētos tiesību ierobežojumus (tiesību zaudēšana) samierināšanās dēļ.

28. pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1)

Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27. panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai.

(2)

Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut gan licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(3)

Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai

32. panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(4)

Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24. panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(5)

Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(6)

Prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem.

(08.02.2007. likuma redakcijā)

28.¹ pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība

(1)

Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, šā likuma 28. panta otrajā daļā minētie tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību.

(2)

Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi.

(3)

Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šā panta otro daļu, zaudējumu atlīdzības apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam.

(08.02.2007. likuma redakcijā)