Закон «О семеноводстве» (в редакции от 03.04.2014 г.), Латвия

Izdevējs: Saeima Publicēts: Veids: likums Latvijas Vēstnesis, 353/354 Pieņemts: 07.10.1999. (1813/1814), 27.10.1999. Stājas spēkā: 01.01.2000.

Attēlotā redakcija: 03.04.2014. - ...

Grozījumi:

25.04.2002. likums / LV, 69 (2644), 09.05.2002. / Stājas spēkā 23.05.2002. 09.10.2003. likums / LV, 147 (2912), 22.10.2003. / Stājas spēkā 05.11.2003. 23.09.2004. likums / LV, 162 (3110), 13.10.2004. / Stājas spēkā 27.10.2004. 17.11.2005. likums / LV, 195 (3353), 07.12.2005. / Stājas spēkā 21.12.2005. 19.12.2006. likums / LV, 207 (3575), 29.12.2006. / Stājas spēkā 01.01.2007. 19.06.2008. likums / LV, 100 (3884), 02.07.2008. / Stājas spēkā 16.07.2008. 03.09.2009. likums / LV, 149 (4135), 18.09.2009. / Stājas spēkā 02.10.2009. 16.12.2010. likums / LV, 206 (4398), 30.12.2010. / Stājas spēkā 31.12.2010. 21.06.2012. likums / LV, 108 (4711), 11.07.2012. / Stājas spēkā 12.07.2012. 25.04.2013. likums / LV, 92 (4898), 15.05.2013. / Stājas spēkā 29.05.2013. 20.03.2014. likums / LV, 66 (5126), 02.04.2014. / Stājas spēkā 03.04.2014.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Sēklu un šķirņu aprites likums (Likuma nosaukums 16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

I nodaļa Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) aizsargāt sēklu patērētājus no nekvalitatīvu sēklu lietošanas sējai;

2) reglamentēt lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju šķirņu apriti.

(2) Šis likums attiecas uz:

1) lauksaimniecības kultūraugu un dārzeņu sugām, kas minētas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

2) augļu koku un ogulāju sugām, kas minētas normatīvajos aktos par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla apriti. Uz augļu koku un ogulāju sugām attiecas tikai šā likuma V1 nodaļa.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

II nodaļa Valsts funkcijas sēklkopībā

1/21

2.pants. Valsts funkciju realizēšana sēklkopībā

Realizējot valsts funkcijas sēklkopībā:

1) Ministru kabinets:

a) izdod sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumus katrai kultūraugu grupai,

b) apstiprina Latvijas augu šķirņu kataloga (turpmāk arī — katalogs) nolikumu, kurā nosaka šā kataloga apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā šķirni iekļauj un uztur katalogā vai svītro no tā, kā arī ar kataloga veidošanu saistītās informācijas glabāšanas un publicēšanas kārtību,

c) (izslēgts ar 25.04.2002. likumu),

d) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu),

e) izdod lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo Latvijas izcelsmes augu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumus (turpmāk — saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi). Saglabājamā šķirne ir vietējā šķirne vai šķirne, kas dabiskā veidā pielāgota vietējiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija — pakāpeniska populācijas vai šķirnes ģenētiskās daudzveidības zaudēšana vai vienas un tās pašas sugas ģenētiskās daudzveidības zaudēšana starp populācijām, vai sugas ģenētiskās bāzes samazināšanās cilvēku darbības vai vides pārmaiņu dēļ,

f) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu),

g) nosaka valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet kam ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā, bet attiecībā uz dārzeņu sugām — šķirņu uzturēšanā, kā arī prasības sēklu kvalitātei un marķēšanai, ievedot sēklas no šīm valstīm (turpmāk — noteikumi par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm),

h) izdod noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumus. Noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne ir tāda šķirne, kurai nav būtiskas vērtības komerciālā dārzeņu ražošanā, bet kura ir izveidota audzēšanai noteiktos apstākļos, piemēram, īpašos agrotehniskos, klimatiskos vai augsnei raksturīgos apstākļos (turpmāk — noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne),

i) izdod noteikumus par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai;

2) Zemkopības ministrija:

a) izstrādā valsts sēklaudzēšanas politiku atbilstoši valsts agrārajai politikai,

b) nodrošina lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanu, saglabāšanu, raksturošanu, izvērtēšanu un izmantošanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai valsts institūciju un komercsabiedrību specializācijai;

3) (izslēgts ar 03.09.2009. likumu);

4) Valsts augu aizsardzības dienests:

a) sertificē sēklas,

b) nodrošina augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzes uzturēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzes uzturēšanu,

c) veic visas darbības, kas saistītas ar Latvijas augu šķirņu kataloga veidošanu, uzturēšanu, informācijas glabāšanu un publicēšanu,

d) īsteno starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) shēmas šķirņu sertifikācijai sēklu apritei starptautiskajā tirgū,

e) veic visas darbības, kas saistītas ar Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga un Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu kataloga (turpmāk arī — Eiropas Savienības kopējie šķirņu

2/21

katalogi) veidošanu, kā arī nodrošina Latvijā selekcionēto šķirņu sēklu sertifikāciju citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un veic Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos iekļauto šķirņu sēklu sertifikāciju Latvijā,

f) izpilda Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu prasības par šķirnēm un sēklu apriti,

g) sadarbojas ar citu valstu attiecīgajām sertifikācijas institūcijām,

h) nodrošina piedalīšanos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajās salīdzinošajās pārbaudēs un attiecīgajos pētījumos,

i) kārto un uztur Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistru (turpmāk — Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs),

j) uzrauga un kontrolē sēklu apriti,

k) veic references laboratorijas funkcijas sēklu kvalitātes noteikšanā un sniedz citus laboratoriskos pakalpojumus,

l) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu),

m) sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētajos gadījumos sertificē sēklas ar pazeminātu dīgtspēju,

n) uztur oriģinālo sēklu paraugus Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautajām Latvijā selekcionētajām šķirnēm un šķirnēm, kuras Eiropas Savienības kopējos katalogos no Latvijas augu šķirņu kataloga iekļautas pirmo reizi (izņemot kartupeļus),

o) organizē vai veic pēcpārbaudi sertificētām sēklām, standartsēklām, saglabājamās šķirnes sēklām un noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklām,

p) izsniedz atļauju tādu lopbarības augu sēklu maisījumu tirdzniecībai, kuri paredzēti dabiskās vides saglabāšanai (turpmāk — sēklu maisījumi dabiskās vides saglabāšanai);

5) Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002., 23.09.2004., 17.11.2005., 19.12.2006., 03.09.2009., 16.12.2010., 21.06.2012. un 25.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2013.)

3.pants. Sēklkopības finansēšana

Sēklkopību finansē no sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju — fizisko un juridisko personu — līdzekļiem, no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

III nodaļa Sēklaudzēšanai, sēklu sagatavošanai,

saiņošanai un tirdzniecībai izvirzāmās prasības

4.pants. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

(1) Persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestam iesniegumu par tās reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, ja šī persona atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) nodarbojas ar sēklaudzēšanu un vēlas sertificēt sēklas (turpmāk — sēklaudzētājs) un tās lietošanā vai īpašumā ir sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem atbilstoši sēklaudzēšanas lauki, par kuriem sastādīta lauku vēsture;

2) nodarbojas ar sēklu sagatavošanu vai saiņošanu (turpmāk — sagatavotājs vai saiņotājs);

3/21

3) tirgo Latvijā sēklaudzēšanai to šķirņu sēklas, kuras ir iekļautas kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem vai Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk — tirgotājs);

4) ieved sēklas (turpmāk — ievedējs).

(2) Reģistrācija Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā notiek sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētajā kārtībā.

(3) Reģistrāciju var anulēt:

1) normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību paredzētajos gadījumos;

2) ja divu gadu laikā (skaitot no pēdējā iesnieguma saņemšanas dienas) Valsts augu aizsardzības dienestam nav iesniegts iesniegums sēklu sertifikācijai.

(4) Izmaiņas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā veic Valsts augu aizsardzības dienests pēc personas iesnieguma saņemšanas un izvērtēšanas.

(5) Valsts augu aizsardzības dienests informāciju par reģistrētajām personām ievieto savā tīmekļa vietnē. (23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 19.12.2006. un 21.06.2012. likumu, kas

stājas spēkā 12.07.2012.)

5.pants. Sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi, saglabājamās šķirnes un noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi

(1) Sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi reglamentē:

1) kārtību, kādā sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus reģistrē Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kā arī kārtību, kādā veic izmaiņas šajā reģistrā, un kārtību, kādā šo reģistrāciju anulē;

2) sēklu kategoriju sistēmu dažādu augu sugu sēklām;

3) prasības sēklaudzēšanas laukiem — šķirnes tīrību, veselīgumu, minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute, un citas sēklu kvalitāti ietekmējošas normatīvās prasības, kā arī lauku apskates kārtību;

4) sēklu partiju un sēklu paraugu lielumu;

5) prasības vidējo sēklu paraugu noņemšanai;

6) prasības sēklu kvalitātei — tīrību, dīgtspēju, veselīgumu un citas sēklu kvalitāti ietekmējošas normatīvās prasības;

7) saiņojuma lielumu un veidu augu sugu sēklām, kurām tas paredzēts normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, kā arī etiķetes saturu un veidu;

8) prasības sēklu maisījumu sagatavošanai augu sugu sēklām, kurām tas paredzēts normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

9) kārtību, kādā reģistrējami līgumi par sēklu pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, augu sugu sēklām, kurām tā paredzēta normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

10) sēklaudzēšanai un sēklu tirdzniecībai izsniedzamos dokumentus un to saturu;

11) kārtību un prasības sēklu partiju pēcpārbaudei kontrollauciņos vai sēklas kartupeļu vīrusu infekcijas pakāpes laboratoriskai noteikšanai.

(2) Saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi reglamentē:

4/21

1) prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai;

2) minimālās prasības un kārtību, kādā veicama saglabājamās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude;

3) prasības un kārtību, kādā saglabājamās šķirnes iekļauj Latvijas augu šķirņu katalogā;

4) prasības saglabājamo šķirņu sēklu apritei un šīs aprites kvantitatīvos ierobežojumus;

5) prasības saglabājamo šķirņu sēklu kvalitātei;

6) prasības saglabājamo šķirņu sēklu saiņošanai un etiķetēšanai;

7) prasības saglabājamo šķirņu sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību.

(3) noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi reglamentē:

1) prasības noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanai;

2) minimālās prasības un kārtību, kādā veicama noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude;

3) prasības un kārtību, kādā noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne iekļaujama Latvijas augu šķirņu katalogā;

4) prasības noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklu apritei;

5) prasības noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklu kvalitātei;

6) prasības noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklu saiņošanai un etiķetēšanai;

7) prasības noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos. (03.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

5.1 pants. Noteikumi par augu sēklu maisījumiem dabiskās vides saglabāšanai

Noteikumi par sēklu maisījumiem dabiskās vides saglabāšanai reglamentē:

1) sēklu maisījumu ievākšanas veidus un teritorijas, no kurām atļauts tos ievākt;

2) kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju sēklu maisījumu tirdzniecībai;

3) sēklu maisījumu tirdzniecības kvantitatīvos ierobežojumus;

4) prasības sēklu maisījumu kvalitātei;

5) prasības sēklu maisījumu saiņošanai un etiķetēšanai. (16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

5.2 pants. Atļauja tirgot sēklu maisījumus dabiskās vides saglabāšanai

Valsts augu aizsardzības dienests lēmumu par atļaujas tirgot sēklu maisījumus dabiskās vides saglabāšanai izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju pieņem 12 mēnešu laikā pēc normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklu maisījumiem dabiskās vides saglabāšanai noteiktā iesnieguma iesniegšanas datuma, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc visu minētajos normatīvajos aktos noteikto sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu saņemšanas.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2012.)

5/21

6.pants. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākumi

(1) Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt sēklu nesajaukšanos un kvalitātes saglabāšanos visā to audzēšanas, sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības gaitā;

2) kārtot dokumentāciju saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem;

3) kārtot dokumentāciju par audzēšanai, sagatavošanai, saiņošanai un tirdzniecībai piegādāto sēklu izcelsmi, šķirni, kategoriju, kvalitāti un daudzumu;

4) uzglabāt sešus gadus visu ar sēklaudzēšanu, sēklu sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību saistīto dokumentāciju un pierakstus;

5) nodrošināt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām un uzskaites dokumentiem, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par sēklu apriti;

6) nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem.

(2) Sēklu saiņotāja pienākums ir nodrošināt iesaiņojumā esošo sēklu kvalitātes atbilstību etiķetei vai marķējumam un kvalitāti apstiprinošam dokumentam.

(3) Sēklaudzētājam, kurš nodarbojas ar sēklaudzēšanu bioloģiskajā lauksaimniecībā, ir pienākums nodrošināt uzņēmuma vai tā daļas atbilstību normatīvajos aktos par bioloģisko lauksaimniecību noteiktajām prasībām.

(4) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu.)

(5) Ja šķirne ir ģenētiski modificēta, sēklu tirgotājs to norāda savā tirdzniecības katalogā vai informācijā par sēklas piedāvājumu tirgum.

(6) Ja šķirne ir iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem, persona, kura vēlas attiecīgās šķirnes sēklu audzēt vai tirgot Latvijā pavairošanai, līdz 1.martam iesniedz oficiālo šķirnes aprakstu Valsts augu aizsardzības dienestam (ja Valsts augu aizsardzības dienests apstiprina, ka šāda šķirnes apraksta vēl nav).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

IV nodaļa Sēklu sertifikācija, sēklu pārbaude un šķirnes sējumu reģistrācija

(Nodaļas nosaukums 03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.2009.)

7.pants. Sēklu sertifikācija

(1) Sēklu sertifikācija ir šķirņu identifikācija, audzēšanas apstākļu un sēklu kvalitāti raksturojošo īpašību pārbaude, kas ietver lauku apskati, sēklu kvalitātes novērtēšanu un pēcpārbaudi un ko apstiprina attiecīgs dokuments.

(2) Sēklas drīkst sertificēt, ja:

1) šķirne atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) tā ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā,

b) tā ir iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem un saskaņā ar šā likuma 6.panta sesto daļu Valsts augu aizsardzības dienestam ir iesniegts oficiālais šķirnes apraksts,

c) tā ir iekļauta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmu (kurās piedalās Latvija) šķirņu sarakstā un šīs šķirnes sēklas paredzētas izvešanai uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

6/21

2) lauks, kurā sēklas audzē, atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

3) sēklu kvalitāte atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

4) ir nokārtoti ar sēklu sertificēšanu saistītie maksājumi.

(3) Sēklas, kuras sertificējusi Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālā institūcija vai sertifikācija veikta oficiālās institūcijas uzraudzībā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kvalitātes ziņā pielīdzināmas Valsts augu aizsardzības dienesta sertificētajām sēklām.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests lēmumu par atļaujas izsniegšanu sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju vai lēmumu par atļaujas izsniegšanu pazemināt izlases sēklas kategoriju pieņem mēneša laikā pēc sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētā iesniegumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002., 23.09.2004., 17.11.2005., 03.09.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

7.1 pants. Sēklu pārbaude

(1) Sēklu pārbaude ir sēklu kvalitātes novērtēšana un pēcpārbaude kontrollauciņos (izņemot komercsēklas) saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzēto kārtību.

(2) Sēklu pārbaudi veic:

1) standartsēklām, ja šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu katalogā, ievērojot dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos ietvertās prasības;

2) komercsēklām, ja sēklas iespējams identificēt kā sugai piederīgas sēklas, un tām sugām, kurām tas ir paredzēts sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos;

3) saglabājamās šķirnes sēklām, ja šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā kā saglabājamā šķirne, ievērojot saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumos ietvertās prasības;

4) noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklām, ja šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā kā noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne, ievērojot noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumos ietvertās prasības.

(03.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

8.pants. Lauku apskate

(1) Pēc sēklaudzētāju iesnieguma Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai — veic lauku apskati saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem.

(2) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora lēmumu par lauku apskates rezultātiem var apstrīdēt triju darbdienu laikā, iesniedzot iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestam.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai pieņem triju mēnešu laikā, savukārt divgadīgajām un daudzgadīgajām dārzeņu sugām — 15 mēnešu laikā pēc sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētā iesniegumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates.

(09.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 03.09.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2010)

8.1 pants. Šķirnes sējumu reģistrācija

Pēc personas iesnieguma saņemšanas Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē šķirnes sējumus normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajā kārtībā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

7/21

9.pants. Sēklu kvalitātes novērtēšana

(1) Sēklu kvalitāti to sertifikācijas procesā, arī komercsēklu kvalitāti, novērtē Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar attiecīgās sugas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem.

(2) Standartsēklu, saglabājamās šķirnes sēklu un noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklu kvalitāti novērtē sagatavotājs vai saiņotājs, vai Valsts augu aizsardzības dienests.

(3) Paraugus ņem un sēklas novērtē saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētajām metodēm. Sugām, uz kurām neattiecas Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumi, piemēro sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests lēmumu par sēklu kvalitātes atbilstību attiecīgās sugas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētajām sēklu kategorijas prasībām pieņem divu mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas dienas, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētā analīžu termiņa izbeigšanās.

(03.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

10.pants. Sēklu pēcpārbaude

Valsts augu aizsardzības dienests veic sēklu pēcpārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu apriti:

1) sēklu partijām — šķirnes identitātes un šķirnes tīrības noteikšanai kontrollauciņos;

2) sēklas kartupeļiem — vīrusu infekcijas pakāpes laboratoriskai noteikšanai. (25.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 02.10.2009.

Sk . Pārejas noteikumus.)

V nodaļa Latvijas augu šķirņu katalogs

(Nodaļa 25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.)

11.pants. Latvijas augu šķirņu katalogs

(1) Latvijas augu šķirņu katalogs ir augu šķirņu saraksts, kurā iekļauto šķirņu sēklas atļauts sertificēt un pārbaudīt kā standartsēklas, saglabājamās šķirnes sēklas vai noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklas un pārdot tās saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem, kā arī saglabājamās šķirnes vai noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumiem.

(2) Katalogā iekļauj labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, biešu, kartupeļu un dārzeņu šķirnes.

(3) Katalogā norāda šādu informāciju:

1) šķirnes nosaukums;

2) termiņš, uz kādu šķirne iekļauta katalogā;

3) valsts, kurā šķirne selekcionēta;

4) selekcionārs, šķirnes uzturētājs vai viņu pilnvarotais pārstāvis un tā adrese;

5) šķirnes aizsardzība;

6) šķirni raksturojošie rādītāji;

7) norāde, ja šķirne ir ģenētiski modificēta;

8/21

8) norāde "saglabājamā šķirne", ja tā katalogā ir iekļauta kā saglabājamā šķirne;

9) norāde "noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne", ja tā katalogā ir iekļauta kā noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā vai svītrošanu no tā, kā arī par citiem grozījumiem katalogā. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kataloga veidošanas kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par pieņemtajiem lēmumiem.

(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 19.06.2008., 03.09.2009., 16.12.2010. un 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014.)

11.1 pants. Augu šķirņu iekļaušana Latvijas augu šķirņu katalogā un Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos

(1) Šķirni iekļauj katalogā, ja:

1) tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi. Šķirne tiek atzīta par:

a) atšķirīgu, ja tā ar vienu būtisku pazīmi vai vairākām būtiskām pazīmēm skaidri atšķiras no jebkuras citas Eiropas Savienībā pazīstamas šķirnes. Eiropas Savienībā pazīstama šķirne ir šķirne, kas jau iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem vai ir iesniegts iesniegums par tās iekļaušanu šādā katalogā sertifikācijai un tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstī vai sertifikācijai citā valstī,

b) viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, šķirnei raksturīgo pazīmju ziņā ir pietiekami vienveidīgi vai ģenētiski identiski,

c) stabilu, ja pēc vairākkārtējas tās pavairošanas vai katra pavairošanas cikla beigās (ja tiek izmantots īpašs pavairošanas cikls) šķirnei raksturīgās pazīmes būtiski nemainās;

2) tās nosaukums atbilst Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Valsts augu aizsardzības dienests lēmumu par šķirnes nosaukuma atbilstību pieņem sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad iesniegts iesniegums par šķirnes iekļaušanu katalogā;

3) pēc šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas tā atzīta par atbilstošu kataloga nolikumā noteiktajām prasībām. Šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības, kārtību un izcenojumus nosaka Ministru kabinets. Šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības neattiecas uz dārzeņu šķirnēm, zālaugu šķirnēm, kuras nav paredzētas lopbarības ražošanai, un šķirnēm, kuras tiek izmantotas tikai par hibrīdu veidošanas komponentiem.

(2) Šķirni atzīst par saglabājamo šķirni un iekļauj katalogā, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) šķirne saskaņā ar saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumiem ir atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu vismaz atbilstoši minimālajām prasībām saglabājamās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudei;

2) šķirne ir nozīmīga no lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu ģenētisko resursu uzturēšanas viedokļa saskaņā ar saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumiem;

3) ir ievērotas normatīvajos aktos par saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti paredzētās prasības.

(3) Citu Eiropas Savienības dalībvalstu šķirnes tiek iekļautas katalogā pēc tiem pašiem principiem, pēc kuriem iekļauj Latvijā selekcionētās šķirnes.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina katalogā iekļauto šķirņu pieteikšanu Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem (izņemot saglabājamās šķirnes).

(5) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina oriģinālo šķirnes sēklu paraugu saņemšanu:

1) no šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes institūcijas — Latvijas augu šķirņu katalogā

9/21

iekļautajām Latvijā selekcionētajām šķirnēm un šķirnēm, kuras Eiropas Savienības kopējos katalogos no Latvijas augu šķirņu kataloga iekļautas pirmo reizi;

2) no šķirnes uzturētāja — saglabājamām šķirnēm un noteiktos apstākļos audzējamām dārzeņu šķirnēm.

(6) Kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem un Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes netiek pakļautas citiem tirdzniecības ierobežojumiem.

(7) Ģenētiski modificētās šķirnes katalogā iekļauj saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un Latvijas normatīvajos aktos noteikto kārtību par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un izplatīšanu.

(8) Katalogā neiekļauj šķirnes, kas paredzētas tikai izvešanai uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(9) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina to, lai katras katalogā iekļautās šķirnes un tādas šķirnes, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums par tās iekļaušanu katalogā, apraksts un pamatojums tās iekļaušanai katalogā ir pieejams Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Informācija, kas saistīta ar minētās dokumentācijas apriti, ir ierobežotas pieejamības informācija.

(10) Valsts augu aizsardzības dienests šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes noteikšanas vadlīnijas ievieto savā tīmekļa vietnē.

(11) Šķirni atzīst par noteiktos apstākļos audzējamu dārzeņu šķirni un iekļauj katalogā, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) šķirne saskaņā ar noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumiem ir atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu atbilstoši vismaz minimālajām prasībām noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudei;

2) šķirnei nav būtiskas vērtības komerciālā dārzeņu ražošanā, bet tā ir izveidota audzēšanai īpašos agrotehniskos, klimatiskos vai augsnei raksturīgos apstākļos;

3) ir ievērotas noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumos paredzētās prasības.

(12) Valsts augu aizsardzības dienests pēc tam, kad saņemts iesniegums par šķirnes iekļaušanu katalogā, pieņem lēmumu par:

1) sugām, kurām jāveic šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšana:

a) triju gadu laikā — labības (vasarāju formām), viengadīgo lopbarības augu, eļļas augu (vasarāju formām), šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirnēm,

b) trīsarpus gadu laikā — labības (ziemāju formām) un eļļas augu (ziemāju formām) šķirnēm,

c) piecu gadu laikā — daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm;

2) sugām, kurām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšana nav jāveic, — septiņu mēnešu laikā.

(13) Ja pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma termiņš šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanai ir pagarināts par vienu gadu, attiecīgi par vienu gadu tiek pagarināts arī termiņš lēmuma pieņemšanai par šķirnes iekļaušanu katalogā.

(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 19.12.2006., 03.09.2009., 16.12.2010. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2012.)

11.2 pants. Šķirnes uzturētājs

(1) Šķirnes uzturētājs ir persona, kura saskaņā ar vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi pēc tam, kad šķirne atzīta, iegūst šķirnes izlases sēklas. Šķirnes uzturētājs aizsargātai šķirnei var būt selekcionārs vai cita persona, kuru selekcionārs ir pilnvarojis uzturēt šķirni saskaņā ar šķirnes uzturēšanas shēmu. Šķirnei, kurai beidzies aizsardzības periods, par šķirnes uzturētāju var būt jebkura persona, kas minēta katalogā kā šķirnes uzturētājs.

10/21

(2) Šķirnes uzturētājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt šķirnes atbilstību šķirnes aprakstam, ko izstrādā institūcija, kura pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti;

2) pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma piegādāt šķirnes sēklu paraugus;

3) uzraudzīt šķirnes sēklas pavairošanu līdz sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos minētajām sēklu kategorijām, ievērojot šķirnes pavairošanas shēmu;

4) kārtot pierakstus par šķirnes uzturēšanu;

5) sešus gadus glabāt visu ar šķirnes uzturēšanu saistīto dokumentāciju un pierakstus;

6) nodrošināt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām un šķirņu uzturēšanas dokumentiem, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par šķirnes uzturēšanu.

(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2005.)

12.pants. Nacionālā augu šķirņu padome

(1) Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk — Padome) tiek izveidota un darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

(2) Padome:

1) izveido augu šķirņu ekspertu grupas;

2) sniedz priekšlikumus normatīvajos aktos par sēklu apriti noteiktajos gadījumos;

3) sniedz priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu katalogā;

4) izstrādā priekšlikumus valsts atbalstam sēklkopībā un sēklkopības sistēmas pilnveidošanai.

(3) Augu šķirņu ekspertu grupu sastāvu un nolikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(4) Padomes darbību materiāltehniski nodrošina, tās datu bāzi uztur un lietvedību kārto Valsts augu aizsardzības dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 02.10.2009.)

V1 nodaļa Augļu koku un ogulāju šķirņu saraksts

(Nodaļa 16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

12.1 pants. Augļu koku un ogulāju šķirņu saraksta veidošana un tā uzturēšana

(1) Augļu koku un ogulāju šķirņu sarakstā (turpmāk — šķirņu saraksts) iekļauj normatīvajos aktos par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla apriti minētās augļu koku un ogulāju ģinšu un sugu, kā arī starpsugu hibrīdu šķirnes.

(2) Šķirņu sarakstu kārto, uztur un savā tīmekļa vietnē ievieto Valsts augu aizsardzības dienests.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par šķirņu saraksta veidošanu, kuros paredz:

1) prasības un kārtību, kādā šķirnes iekļauj un uztur šķirņu sarakstā, kā arī izslēdz no tā;

2) prasības šķirnes aprakstam un tā atzīšanas kārtību;

11/21

3) kārtību, kādā glabājama un publicējama ar šķirņu saraksta veidošanu saistītā informācija;

4) ar šķirņu sarakstu saistītās informācijas apmaiņas kārtību.

(4) Šķirņu sarakstā iekļauto šķirņu pavairojamo materiālu atļauts pārdot saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla apriti.

(5) Šķirņu sarakstā norāda šādu informāciju:

1) sugas nosaukums;

2) šķirnes nosaukums;

3) valsts, kurā šķirne selekcionēta;

4) selekcionārs, šķirnes uzturētājs un viņu pilnvarotais pārstāvis (ja tāds ir) un tā adrese;

5) šķirnes aizsardzība;

6) norāde, ja šķirne ir ģenētiski modificēta. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2012.)

12.2 pants. Šķirņu iekļaušana augļu koku un ogulāju šķirņu sarakstā

Valsts augu aizsardzības dienests šķirni iekļauj šķirņu sarakstā saskaņā ar noteikumiem par šķirņu saraksta veidošanu, ja tai ir oficiāls šķirnes apraksts, kas izveidots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, vai Valsts augu aizsardzības dienesta atzīts šķirnes apraksts.

VI nodaļa Sēklu tirdzniecība un izvietošana tirgū

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

13.pants. Sēklu tirdzniecības jēdziens

(1) Sēklu tirdzniecība šā likuma izpratnē ir sēklu pārdošana, uzglabāšana to vēlākai pārdošanai, piegāde vai pārvietošana (par atlīdzību vai bez tās), ja sēklas paredzētas komerciālai izmantošanai.

(2) Par sēklu tirdzniecību nav uzskatāma sēklu piegāde, ja šķirne nav paredzēta komerciālai izmantošanai:

1) sēklu kvalitātes un šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanai — sēklu sagatavošanai un saiņošanai, ja šo pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašuma tiesības uz piegādātajām sēklām;

2) uz līguma pamata saimniecībām, kuras ražo izejvielas vai pavairo sēklas rūpnieciskiem nolūkiem, ja šīs saimniecības neiegūst īpašuma tiesības uz piegādātajām sēklām vai ražas produktu.

(25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.)

13.1 pants. Sēklu pārdošana

(1) Atļauts pārdot:

1) sertificētas sēklas, ja:

a) šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos,

12/21

b) sēklas ir sertificētas Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kas ir minēta noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm,

c) sēklu partija atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām,

d) sēklas ir saiņotas un etiķetētas atbilstoši sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām,

e) sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

2) sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, ja:

a) šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos,

b) sēklas iegūtas Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kas ir minēta noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm,

c) sēklas ir saiņotas un etiķetētas atbilstoši sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām,

d) sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

3) standartsēklas, ja:

a) šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos,

b) sēklas ir atzītas par atbilstošām standartsēklu prasībām Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai pavairotas valstī, kas ir minēta noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm,

c) sēklu partija atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām,

d) sēklas ir saiņotas un etiķetētas atbilstoši sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām,

e) sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

4) komercsēklas, ja:

a) sēklas saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzēto kārtību ir atzītas par atbilstošām komercsēklu kategorijai Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

b) sēklu partija atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām,

c) sēklas ir saiņotas un etiķetētas atbilstoši sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām,

d) sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

5) ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes sēklas, ja:

a) šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā kā saglabājamā šķirne,

b) sēklu kvalitāte atbilst saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumu prasībām,

c) sēklu partija atbilst saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumu prasībām,

d) sēklas ir saiņotas un etiķetētas atbilstoši saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumu prasībām,

e) sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti atbilst saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumu prasībām,

f) ir nodrošināti sēklu daudzuma kvantitatīvie ierobežojumi, kas noteikti normatīvajos aktos par saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti;

13/21

6) sēklu maisījumus, ja:

a) maisījums ir sagatavots atbilstoši sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

b) maisījumā iekļautās sastāvdaļas pirms maisījuma sagatavošanas atbilst šajā pantā minētajiem sēklu pārdošanas nosacījumiem,

c) sēklu partija atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām,

d) sēklas ir saiņotas un etiķetētas atbilstoši sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

7) sertificētas sēklas, standartsēklas, komercsēklas, sēklu maisījumus, kā arī sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, ja:

a) sēklas ir ražotas saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumā vai Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts divpusējā līgumā noteiktajām prasībām un kārtību,

b) šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā, Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts kopīgajā katalogā, kas izveidots uz Eiropas Savienības un attiecīgās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts līguma pamata;

8) sēklas, kas ievestas no trešajām valstīm saskaņā ar šā likuma prasībām;

9) noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirņu sēklas, ja:

a) šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu katalogā kā noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne,

b) sēklu kvalitāte atbilst noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumu prasībām,

c) sēklas ir saiņotas un etiķetētas atbilstoši noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumu prasībām,

d) sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti atbilst noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumu prasībām;

10) sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai, ja:

a) Valsts augu aizsardzības dienests ir izsniedzis atļauju tā ieguvei un tirdzniecībai,

b) sēklas ir saiņotas un etiķetētas atbilstoši noteikumu prasībām par sēklu maisījumiem dabiskās vides saglabāšanai,

c) sēklu kvalitāte atbilst noteikumiem par sēklu maisījumiem dabiskās vides saglabāšanai,

d) ir nodrošināti sēklu daudzuma kvantitatīvie ierobežojumi, kas noteikti normatīvajos aktos par sēklu maisījumiem dabiskās vides saglabāšanai.

(2) Šā likuma izpratnē sēklu tirdzniecībā nedrīkst noteikt citus ierobežojumus, kas saistīti ar šķirnes īpašībām, pārbaudes prasībām, saiņošanu, marķēšanu un zīmogošanu.

(3) Ģenētiski modificētas šķirnes lietošana pārtikai vai lopbarībai atļauta vienīgi tad, ja šī šķirne ir apstiprināta atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests triju mēnešu laikā pēc dienas, kad saņemts Nacionālās augu šķirnes padomes priekšlikums par konkrētas šķirnes audzēšanas aizliegšanu vai audzēšanas ierobežošanu, izvērtē iespējamo kaitējumu un nosūta Eiropas Komisijai iesniegumu par atļauju pieņemt lēmumu aizliegt audzēt attiecīgo šķirni valsts teritorijā.

14/21

(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008., 03.09.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

13.2 pants. Sēklu izvietošana tirgū

Sēklu izvietošana tirgū ir to šķirņu sēklu piedāvājums izmēģinājumiem vai ražošanas testiem, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

14.pants. Sēklu iesaiņojums un etiķete

(1) Sēklas nodod tirdzniecībai iesaiņojumā, kas noslēgts (arī atkārtoti) tā, lai to nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm. Iesaiņojuma noslēgšanai lieto etiķeti vai zīmogu, ja netiek izmantota vienreizējā noslēgšanas sistēma.

(2) Sēklas iesaiņojuma noslēgšanas un etiķetēšanas (arī atkārtotas) valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.

(3) Nelielu iesaiņojumu sēklu masas apjomu, kā arī noslēgšanas un etiķetēšanas prasības nosaka sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.

(4) Uz iesaiņojuma etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs un krāsa.

(5) Ja sēklu ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tās iesaiņojuma un etiķetes prasības reglamentē sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.

(6) Uz ģenētiski modificēto šķirņu sēklu iesaiņojuma etiķetes iespiež burtus "GMO". Ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un izplatīšanu regulē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Pēc pēdējā sēklu lietotāja pieprasījuma ir tiesības bez iesaiņojuma pārdot to kultūraugu grupu sertificētas kategorijas sēklas, attiecībā uz kurām tas paredzēts sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos. Pēdējais sēklu lietotājs nedrīkst iegūto ražu izmantot sēklu ieguvei.

(25.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 02.10.2009.)

15.pants. Sēklu apstrāde ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām

(1) Sēklas apstrādā ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām, tās saiņo, transportē un pārdod tikai saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) (Izslēgta ar 25.04.2002. likumu.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2002.)

16.pants. Izņēmuma gadījumi saistībā ar sēklu tirdzniecību un izvietošanu tirgū

(1) Komisijas 2006.gada 8.februāra regulā (EK) Nr. 217/2006, ar ko paredz piemērošanas noteikumus Padomes direktīvām 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz dalībvalstu pilnvarošanu uz laiku atļaut tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām (turpmāk — Komisijas regula Nr. 217/2006), noteiktais kontaktpunkts ir Valsts augu aizsardzības dienests.

(2) Ja radušās īslaicīgas grūtības sēklu apgādē un Latvijā trūkst attiecīgās šķirnes sēklu, Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 217/2006 izsniedz atļauju uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām. Atļaujas izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Atļaujas izsniegšanas kārtību tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem, nosaka Ministru kabinets. Valsts augu aizsardzības dienests atļauju izvietot tirgū tādu šķirņu sēklas, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības

15/21

dalībvalstu nacionālajiem katalogiem, izsniedz divu mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja radušās īslaicīgas grūtības sēklu apgādē un ja attiecīgās šķirnes sēklu trūkst citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Zemkopības ministrija var Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā kārtībā risināt jautājumu par attiecīgo šķirņu sēklu tirdzniecību Latvijā uz noteiktu laiku ar pazeminātām kvalitātes prasībām vai tādu šķirņu sēklu tirdzniecību, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā. Šādos gadījumos ievēro papildu prasību par cita veida etiķeti sēklu iesaiņojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēkl audzēšanu un sēklu tirdzniecību.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

16.1 Dārzeņu šķirņu kolekcijas sēklu izplatīšana

(1) Dārzeņu šķirņu kolekcijā esošā šķirne ir ekoloģiski plastisks genotips (populācija), kas var būt mainīgs laikā un telpā, bet kam piemīt galvenās tam sākotnēji raksturīgās īpašības, kuras var nedaudz mainīties vienkāršotas sēklu ieguves apstākļos. Dārzeņu šķirņu kolekcijā esošai šķirnei nav oficiāli piešķirta nosaukuma.

(2) Kolekcionārs ir persona, kas audzē un izplata pēdējam sēklu lietotājam savā dārzeņu šķirņu kolekcijā esošās sēklas, ir reģistrējies Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā un vismaz vienu gadu dārzeņu šķirņu kolekcijā esošās sēklas ir ieguvis Latvijā.

(3) Kolekcionārs sēklas izplata tikai Latvijā un nodrošina sēklu atbilstību uz iesaiņojuma norādītajai informācijai.

(4) Prasības un kārtību dārzeņu šķirņu kolekcijas sēklu izplatīšanai nosaka Ministru kabinets. (25.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.05.2013.)

17.pants. Sēklu ievešana no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

(1) Sēklu ievedējs ir atbildīgs par ievesto sēklu kvalitāti un atbilstību Latvijas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem.

(2) Drīkst ievest:

1) sertificētas sēklas, ja:

a) tās ražotas valstī, kas ir minēta noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm,

b) šķirne ir iekļauta Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā,

c) to kvalitāti apliecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu sertifikāts un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) vai — ja paredzēts ievest sēklas no ASV vai Kanādas — Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments,

d) sēklas saiņotas un etiķetētas atbilstoši šajā likumā un normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām;

2) sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, ja:

a) tās ražotas valstī, kas ir minēta noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm,

b) šķirne ir iekļauta Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā,

c) to kvalitāti apliecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu sertifikāts un attiecīgs dokuments, ja ir attiecīga norāde normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību,

d) sēklas saiņotas un etiķetētas atbilstoši šajā likumā un normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām,

e) normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām sugām Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēts sēklu pavairošanas līgums;

16/21

3) dārzeņu sugu standartsēklas, kas pavairotas valstī, kas ir minēta noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm, ja:

a) šķirnes iekļautas Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā,

b) sēklas saiņotas un etiķetētas atbilstoši šajā likumā un normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām;

4) sēklas izmēģinājumiem, pārbaudēm un zinātniskiem mērķiem saskaņā ar noslēgto līgumu;

5) sēklas, kurām normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību konkrētajai augu sugai ir paredzēti izņēmumi sēklu tirdzniecībā;

6) sēklas pavairošanai, ja tās paredzētas izvešanai, ko apliecina attiecīgs līgums, uz valsti, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja:

a) tās ražotas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmu dalībvalstī un minētajās sēklu shēmās piedalās Latvija,

b) to kvalitāti apliecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu sertifikāts,

c) šķirne ir iekļauta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmu šķirņu sarakstā un minētajās sēklu shēmās piedalās Latvija;

7) sēklas sagatavošanai, šķirošanai, pārfasēšanai vai cita veida apstrādei, ja tās paredzētas izvešanai, ko apliecina attiecīgs līgums, uz valsti, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

8) tādu augu sugu sēklas, kuras nav minētas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

9) sēklas personiskām vajadzībām nelielā daudzumā, kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem par muitu neapliek ar muitas nodokli;

10) sēklas no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm saskaņā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumā vai Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts divpusējā līgumā noteiktajām prasībām un kārtību.

(3) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu.)

(4) Ja Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka ievesto sēklu izmantošana var radīt kaitējumu apkārtējai videi vai izraisīt bīstamu augu slimību vai kaitēkļu izplatīšanos, turpmākās darbības tiek veiktas normatīvajos aktos par augu aizsardzību paredzētajā kārtībā.

(5) Sēklu ievešanu kontrolē Ministru kabineta noteikta institūcija.

(6) Par sēklu ievešanas kontroli iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. (23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 03.09.2009. likumu, kas stājas spēkā

02.10.2009.)

VII nodaļa Likuma izpildes kontrole un atbildība par likuma pārkāpšanu

18.pants. Likuma izpildes kontrole

(1) Šā likuma izpildi kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.

(2) Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonas, kontrolējot likuma izpildi, ir tiesīgas apmeklēt uzņēmumus un tirdzniecības vietas to darbības laikā un tur:

17/21

1) apskatīt ar šā likuma darbību saistītos dokumentus un pierakstus;

2) bez maksas noņemt kontrolparaugus sēklu kvalitātes un veselīguma noteikšanai.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests ir tiesīgs:

1) apturēt vai aizliegt konkrētas sēklu partijas tirdzniecību, ja konstatēti šā likuma vai sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu pārkāpumi;

2) norādīt termiņus konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atļaut apturēto darbību turpināt, ja iepriekš konstatētie trūkumi ir novērsti;

4) šā likuma vai citu normatīvo aktu sēklu aprites jomā atkārtotas pārkāpšanas gadījumā anulēt reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

19.pants. Informācijas sniegšanas kārtība

Fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar sēklaudzēšanu, sēklu sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību, pēc Zemkopības ministrijas vai Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma iesniedz nepieciešamo informāciju un nodrošina iespēju veikt pārbaudes.

20.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

21.pants. Valsts nodeva

Valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā maksā:

1) sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs, tirgotājs vai ievedējs — par personas reģistrāciju un izmaiņu veikšanu Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;

2) selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs vai viņu pilnvaroti pārstāvji — par šķirnes iekļaušanu, šķirnes uzturēšanu un uzturēšanas termiņa pagarināšanu Latvijas augu šķirņu katalogā vai šķirņu sarakstā;

3) (izslēgts ar 03.09.2009. likumu);

4) selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, selekcionāra tiesību īpašnieka pilnvarots pārstāvis — par atļaujas izsniegšanu un tās termiņa pagarināšanu tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem;

5) sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs vai saiņotājs — par atļaujas izsniegšanu uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām;

6) kolekcionārs — par personas reģistrāciju un izmaiņu veikšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008., 03.09.2009., 16.12.2010. un 25.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2013.)

Pārejas noteikumi (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)

18/21

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdara nepieciešamos grozījumus attiecīgajos sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos.

(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2005.)

2. Saskaņā ar Pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai to šķirņu sēklu sertifikāciju, kuras neatbilst Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests veic līdz 2009.gada 30.aprīlim un šo sēklu tirdzniecība ir atļauta tikai Latvijas teritorijā.

3. Šā likuma 6.panta sestajā daļā minētā oficiālā šķirnes apraksta iesniegšanas termiņš 2004.gadā ir 1.jūnijs.

4. Sēklas, kuras ievestas līdz 2004.gada 30.aprīlim un kuras neatbilst šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajām prasībām, var tirgot tikai Latvijas teritorijā līdz krājumu beigām, veicot atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, vai līdz sēklu kvalitāti apliecinošajā dokumentā norādītā derīguma termiņa beigām.

5. Šā likuma 2.panta 4.punkta "n"apakšpunkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. (17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2005.)

6. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 3.punktā un 16.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

7. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 16.panta trešajā daļā minētos noteikumus. (19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

8. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1006 “Noteikumi par valsts nodevu sēklu aprites jomā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.2009.)

9. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam izdod šā likuma otrā panta “f” un “g” apakšpunktā minētos noteikumus.

(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.2009.)

10. Grozījumi šā likuma 2.panta 3.punktā, 8.panta pirmajā daļā un 10.panta ievaddaļā stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.10.2009.)

11. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 2.panta 1.punkta "h" apakšpunktā minētos noteikumus.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

12. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.novembrim izdod šā likuma 2.panta 1.punkta "i" apakšpunktā minētos noteikumus.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

13. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.1 panta trešajā daļā minētos noteikumus. (16.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. un 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā

03.04.2014.)

14. Grozījumi šā likuma 21.panta 2.punktā attiecībā uz punkta papildināšanu ar vārdiem "vai šķirņu sarakstā"

19/21

stājas spēkā 2011.gada 1.jūnijā. (16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2010.)

15. Grozījumi šā likuma 2.panta 4.punkta “b” apakšpunktā attiecībā uz vārda “novērtēšanu” aizstāšanu ar vārdiem “novērtēšanas datubāzes uzturēšanu” stājas spēkā 2012.gada 1.augustā.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2012.)

16. To augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu, kuru raža tiek novākta 2012.gadā, Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina saskaņā ar tām metodikām, ar kurām šķirņu novērtēšana ir uzsākta.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2012.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 03.09.2009. un 16.12.2010. likumu, kas

stājas spēkā 31.12.2010.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija direktīvas 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību;

2) Padomes 1966.gada 14.jūnija direktīvas 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību;

3) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/53/EEK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu;

4) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību;

5) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību;

6) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību;

7) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību;

8) Padomes 2003.gada 18.jūnija direktīvas 2003/61/EK, ar ko groza direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību, direktīvu 92/33/EEK par tāda dārzeņu pavairojamā un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas, direktīvu 92/34/EEK par augļaugu pavairojamā un stādāmā materiāla tirdzniecību, direktīvu 98/56/EK par dekoratīvo augu pavairojamā materiāla tirdzniecību, direktīvu 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību, direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību un direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību attiecībā uz Kopienas salīdzinošajām pārbaudēm un pētījumiem;

9) Padomes 2004.gada 22.decembra direktīvas 2004/117/EK, ar ko groza direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktajām pārbaudēm un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību;

10) Komisijas 2008.gada 20.jūnija direktīvas 2008/62/EK, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību;

11) Komisijas 2008.gada 18.decembra direktīvas 2008/124/EK, ar ko ierobežo dažu lopbarības augu sugu sēklu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās sēklas, kas ir oficiāli sertificētas kā “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas”;

12) Komisijas 2009.gada 26.novembra direktīvas 2009/145/EK, ar ko paredz dažas atkāpes attiecībā uz tādu dārzeņu savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, un tādu dārzeņu šķirņu atzīšanu, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un šo savvaļas sugu un šķirņu sēklu tirdzniecībai (Dokuments attiecas uz EEZ);

13) Komisijas 2010.gada 30.augusta direktīvas 2010/60/ES, ar ko paredz atsevišķas atkāpes tādu lopbarības augu

20/21

sēklu maisījumu tirdzniecībai, ko paredzēts izmantot dabas vides saglabāšanai (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 7.oktobrī.

Valsts prezidentes vietā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 1999.gada 27.oktobrī

© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"

21/21