Закон «Об авторском праве», Латвия, WIPO Lex

Основной(ые) текст(ы)

Английский Copyright Law

Латвийский Autortiesību likums (Ar grozījumiem: 31.12.2014)

Text consolidated by Valsts valodas centrs (State Language Centre) with amending laws of: 6 March 2003 [shall come into force from 4 April 2003]; 22 April 2004 [shall come into force from 1 May 2004];

8 February 2007 [shall come into force from 1 March 2007]; 6 December 2007 [shall come into force from 5 January 2008]; 16 December 2010 [shall come into force from 1 January 2011];

31 March 2011 [shall come into force from 27 April 2011]; 18 April 2013 [shall come into force from 22 May 2013];

12 September 2013 [shall come into force from 1 January 2014]; 28 November 2013 [shall come into force from 1 January 2014];

18 December 2014 [shall come into force from 31 December 2014]. If a whole or part of a section has been amended, the date of the amending law appears in square brackets at the end of the section. If a whole section, paragraph or clause has been deleted, the date of the deletion appears in square brackets beside the deleted section, paragraph or clause.

The Saeima1 has adopted and the President has proclaimed the following Law:

Copyright Law

Chapter I General Provisions

Section 1. Terms Used in this Law

The following terms are used in this Law: 1) author – a natural person, as a result of whose creative activities a concrete work has

been created; 2) work – the results of an author’s creative activities in the literary, scientific or artistic

domain, irrespective of the mode or form of its expression and its value; 3) database – a collection of independent works, data or other materials, which are

arranged in a systematic or methodical way and are individually accessible by electronic or other means;

4) fixation – the embodiment of sound or image into material form, which provides a possibility to communicate it to the public, perceive or reproduce it by means of a relevant device;

5) film – an audio-visual or cinematographic work or moving images, whether or not accompanied by sound;

6) film producer – a natural or legal person who finances and organises the creation of a film and is responsible for its completion;

7) phonogram – fixation of the sounds of a performance, other sounds or representation of sounds;

8) phonogram producer – a natural or legal person who or which takes the initiative and has the responsibility for the first fixation of the sounds of a performance or other sounds, or the representations of sounds;

9) rights management information – information provided by a rightholder, as well as a maker of a database, which identifies the rightholder, as well as the maker of a database and the object, and information regarding the terms and conditions of use of the object of

1 The Parliament of the Republic of Latvia

10) performer – an actor, singer, musician, dancer, or other persons who act, read, sing, play, or otherwise perform literary or artistic works or expressions of folklore, provide stage, circus or puppet performances;

11) distribution – an activity by which the original or copy of the copyright or related rights object is sold or otherwise alienated;

12) disclosure – an action by means of which a work is made available to the public for the first time, irrespective of its form;

13) publication – any action, by means of which copies of an object of copyright or related rights are made available to the public with the consent of the rightholder, conforming to the condition that the number of copies shall satisfy a reasonable public demand in conformity with the nature of object of copyright or related rights; performances of dramatic, dramatic-musical or musical works, demonstrations of audio-visual works, public readings of literary works, the broadcasting of literary or artistic works, demonstrations of visual works or erected architectural works shall not be deemed to be publication of an object of copyright;

14) communication to the public – any action by means of which, either directly or through a relevant technical device, a work, performance, phonogram or broadcast is made available to the public;

15) public performance – the performance, playing or any other use of any work or other object protected by this Law, which is intended for several members of the public not personally related to the user or not personally interrelated, either directly or by means of any technical equipment or process;

16) public lending – an action by the user of the original or a copy of the work of an author, the fixation of a performance, a phonogram or a film, by means of which the object of copyright or related rights is made available through the intermediation of a publicly accessible institution to an unlimited number of people for a limited period of time, not for the purpose of gaining direct or indirect economic or commercial benefit;

17) reproduction – the making of one or more copies, by any means and in any form and scale, fully or partially, of an object of copyright or related rights, also short-term or long- term storage in electronic form of an object of copyright or related rights or a part thereof, as well as the making of three-dimensional copies of a two-dimensional object or two-dimensional copies of a three-dimensional object;

18) reprographic reproduction – the making of facsimile copies of a work, by any means of photocopying, except printing. Reprographic reproduction shall include also be deemed the scanning or the making of facsimile copies by means of photocopying in an enlarged or reduced scale;

19) technological measures – technological protection measures (technologies, devices or the components thereof) used by a rightholder, as well as a maker of a database, which are normally used in order to restrict or prevent such activities with an object of copyright or related rights, as well as a database, which are not authorised by the rightholder, as well as the maker of the database. Technological measures shall be deemed effective where the rightholder, as well as the maker of a database control the use of an object of copyright or related rights, as well as a database through the application of an access control or a protection process (with encryption, scrambling or other transformation of the object of copyright or related rights or database work or a copy control mechanism, which achieves the protection objective);

20) original work of visual art – a work of graphic or plastic art (paintings, collages, drawings, engravings, lithographs, sculptures, tapestries, ceramics or glassware, photographs and similar) if they are made by the author himself or herself, or also copies of the work, which are considered to be original works of visual art. Copies of the work, which have been made in limited numbers by the author himself or herself or have been made with his or her permission,

shall be considered to be original works of visual art. Such copies shall normally have been numbered, signed or otherwise appropriately designated by the author;

21) seller of an original work of visual art – a merchant (also a commission agent) who performs an auction or whose undertaking is an art gallery, an art salon, a store, an internet store, an auction house or the like, in which an original work of visual art is offered for purchase to a customer. [22 April 2004; 8 February 2007; 18 April 2013]

Section 2. Principles of Copyright

(1) Copyright shall belong to the author as soon as a work is created, regardless of whether it has been completed. (2) Copyright shall apply to works of literature, science, art and other works referred to in Section 4 of this Law, also unfinished works, regardless of the purpose of the work and the value, form or type of expression. (3) Proof of copyright ownership shall not require registration, special documentation for the work or conformity with any other formalities. (4) Authors or their successors in title may indicate their rights to a work by means of a copyright protection symbol, which shall be affixed in such a manner and in such a place so that it is clearly visible. Such a sign shall include three elements:

1) the letter “C” within a circle; 2) the name (designation) of the rightholder; 3) the year of first publication of the work.

(5) Copyright has the nature of moral and economic rights. (6) Copyright shall be governed by the same legal rights as personal property rights within the meaning of The Civil Law, but it may not be an object of property claims.

Section 3. Scope of Copyright

(1) Copyright to works that have or have not been communicated in Latvia, but which exist in Latvia in any material form, shall belong to the authors or their heirs, as well as to other successors in title. (2) Copyright to works that are simultaneously published in a foreign state and in Latvia shall belong to the authors and their heirs, as well as to other successors in title. (3) In accordance with Paragraph two of this Section, a work shall be deemed published simultaneously in a foreign state and in Latvia if it has been published in Latvia within 30 days after its first publication in a foreign state. (4) Copyright to works that have been communicated in a foreign state in any material form shall be recognised as to citizens of Latvia and as to persons who are entitled to a non-citizen passport, or as to persons whose permanent residence (domicile) is in Latvia, as well as to the successors in title to such persons. Copyright to works that have been communicated or otherwise made known in a foreign state in any material form shall be recognised as to other persons, in accordance with the international agreements binding on Latvia.

Chapter II Protected and Non-protected Works

Section 4. Protected Works

The objects of copyright, regardless of the manner or form of expression, shall comprise the following works of authors:

1) literary works (books, brochures, speeches, computer programs, lectures, addresses, reports, sermons and other works of a similar nature);

2) dramatic and dramatico-musical works, scripts and treatments of audio-visual works; 3) choreographic works and pantomimes; 4) musical works with or without lyrics; 5) audio-visual works; 6) drawings, paintings, sculptures and graphic art and other works of art; 7) works of applied art, decorative and scenographic works; 8) design works; 9) photographic works and works which are expressed by a process analogous to

photography; 10) sketches, drafts and plans for buildings, structures and architectural works, models

of buildings and structures, other architectural designs, city construction works and garden and park plans and models, as well as fully or partly constructed buildings and implemented city construction or landscape objects;

11) geographical maps, plans, sketches, and moulded works which relate to geography, topography and other sciences;

12) other works of authors.

Section 5. Protected Derivative Works

(1) Without prejudice to the rights of authors as to the original work, the following derivative works shall also be protected:

1) translations and adaptations, revised works, annotations, theses, summaries, reviews, musical arrangements, screen and stage adaptations and similar works;

2) collections of works (encyclopaedias, anthologies, atlases and similar collections of works), as well as databases and other compiled works which, in terms of selection of materials or arrangement, are the result of creative activity. (2) Derived works shall be protected irrespective of whether the works from which they are derived or which are included within them can have copyright protection applied to them. (3) Databases, the creation, obtaining, verification or presentation of which has required a substantial qualitative or quantitative investment (financial resources or consumption of time and energy), whether or not they are the objects of copyright, shall be protected in accordance with Chapter IX of this Law. [22 April 2004]

Section 6. Non-Protected Works

The following shall not be protected by copyright: 1) laws and regulations and administrative rulings, other documents issued by State and

local government institutions and court adjudications (laws, court judgements, decisions and other official documents), as well as official translations of such texts and official consolidated versions;

2) State approved, as well as internationally recognised official symbols and signs (flags, coats of arms, anthems, and awards), the use of which is subject to specific laws and regulations;

3) maps, the preparation and use of which are determined by laws and regulations; 4) information provided in the press, radio or television broadcasts or other information

media concerning news of the day and various facts and events; 5) ideas, methods, processes and mathematical concepts.

[22 April 2004]

Chapter III Authors and their Successors in title

Section 7. Rightholders

(1) The author of a work, co-authors, including authors of audio-visual works, authors of derivative works, their heirs and other successors in title may be a rightholder. (2) Rightholders may realise the copyright to a work themselves, or through their representatives (also through collective management organisations).

Section 8. Presumption of Authorship

(1) The person whose name or generally recognised pseudonym appears on a work communicated to the public or a published or a reproduced work shall be considered to be the author of the work, if it is not proven otherwise. (2) If a work is communicated to the public or published without reference to the author, the editor shall act in the name and interests of the author, but if the editor is also not identified, then the publisher or the authorised representative of the author. This condition shall be in effect until the author of a work reveals his or her identity and claims authorship.

Section 9. Co-authors

(1) If a work has two or more authors and the individual contribution of each author to the creation of the work cannot be segregated as a separate work, copyright to the work shall belong to all the co-authors jointly. (2) If the individual contribution of each author is a separate work, each author shall have copyright to his or her individual contribution as a separate work. (3) Protection against copyright infringement may be realised by any of the co-authors, independently from the other co-authors. (4) If one of the authors refuses to finish or, for reasons independent of the author, cannot finish his or her part in the creation of the work, he or she may not prevent the use of his or her part of the work in the completion of the work. Such author shall have copyright to his or her part of the work, as well as remuneration for it, unless specified otherwise by contract.

Section 10. Compiler of a Composite Work

(1) A compiler, the result of whose creative activity is the selection or arrangement of material, shall have copyright to the compilation of the composite work. (2) Authors of works included in collections or other composite works shall each retain copyright to their respective work and may independently use it also separate from the collection or composite work. (3) The copyright of a compiler shall not impose restrictions on other persons to independently make the selection and arrangement of the same works and material.

Section 11. Authors of Audio-visual Works

(1) The authors of an audio-visual work shall be the director, author of the script, author of the dialogue, author of a musical work (with or without lyrics) created for the audio-visual work, as well as other persons who, as a result of their creative activity, have contributed to the making of the work. (2) The producer of a work may not be recognised as an author of an audio-visual work.

(3) The authors of an audio-visual work, except the author of a musical work created for the audio-visual work, shall each retain moral rights to their work, but may not use it independently of the whole of the audio-visual work, if it is not specified otherwise by contract with the producer. The author of a musical work shall retain both the moral rights of an author and the economic rights of an author. The author of a script may use his or her work in a different type of work, unless specified otherwise by contract.

Section 12. Author of a Work Created in the Course of Employment

(1) If an author has created a work performing his or her duties in an employment relationship, the moral and economic rights to the work shall belong to the author, except in the case specified in Paragraph two of this Section. The economic rights of the author may be transferred, in accordance with a contract, to the employer. (2) If a computer program has been created by an employee while performing a work assignment, all economic rights to the computer program so created shall belong to the employer, unless specified otherwise by contract.

Section 13. Author’s Contract for a Commissioned Work

(1) If an author’s contract has been entered into for a commissioned work, the author must perform the commissioned work in accordance with the provisions of the contract and must provide the work for use by the commissioning party, within the term specified and according to the procedures indicated in the contract. (2) It is the obligation of an author to personally perform the work commissioned from them. (3) Co-authors may be invited and the composition of co-authors changed only with the written consent of the commissioning party if it is necessary for the performance of the work and is not provided for otherwise in the contract. If an author does not comply with the obligation to perform the work personally, the commissioning party may terminate the contract.

Chapter IV Rights of an Author

Section 14. Moral Rights of an Author

(1) The author of a work has the inalienable moral rights of an author to the following: 1) authorship – the right to be recognised as the author; 2) a decision whether and when the work will be disclosed; 3) the revocation of a work – the right to request that the use of a work be discontinued,

with the provision that the author compensate the losses which have been incurred by the user due to the discontinuation;

4) name – the right to require his or her name to be appropriately indicated on all copies and at any public event associated with his or her work, or to require the use of a pseudonym or anonymity;

5) inviolability of a work – the right to permit or prohibit the making of any transformations, changes or additions either to the work itself or to its title;

6) legal action (also unilateral repudiation of a contract without compensation for losses) against any distortion, modification, or other transformation of his or her work, as well as against such an infringement of an author’s rights as may damage the honour or reputation of the author. (2) None of the rights mentioned in Paragraph one of this Section may be transferred to another person during the lifetime of the author.

Section 15. Economic Rights of an Author

(1) With respect to the use of his or her own work, an author, except the author of a computer program or a database, has following exclusive rights: 1) to communicate the work to the public; 2) to publish the work; 3) to publicly perform the work; 4) to distribute the work; 5) to broadcast the work; 6) to retransmit the work; 7) to make the work available to the public by wire or by other means, so that it is accessible in an individually selected location and at an individually selected time; 8) to lease, rent or to publicly lend originals or copies of a work, except for three-dimensional architectural works and works of applied art; 9) directly or indirectly, temporarily or permanently reproduce the work; 10) to translate a work; 11) to arrange, to adapt for stage or screen, or to otherwise transform a work. (2) With respect to the use of a computer program, the author of a computer program has the following exclusive rights: 1) to distribute the computer program; 2) to make the computer program available to the public by wire or by other means, so that it is accessible in an individually selected location and at an individually selected time; 3) to lease, rent or to publicly lend the computer program; 4) to temporarily or permanently reproduce the computer program (insofar as the loading, demonstration, use, transmission or storage of the computer program requires its reproduction, if permission for such action has been granted in writing by the rightholder); 5) to translate, adapt and in any other way transform the computer program and reproduce the results obtained thereby (insofar as it is not contrary to the rights of the person who transforms the computer program). (3) With respect to the use of a database, the author of a database has the following exclusive rights to permit or prohibit:

1) the communication to the public or demonstration of the database; 2) the distribution of the database; 3) to make the database available to the public by wire or by other means, so that it is

accessible in an individually selected location and at an individually selected time; 4) the temporary or permanent reproduction of the database; 5) the translation, adaptation or transformation in any other way of the database, as well

as the reproduction, distribution, communication to the public, demonstration or display of the results of such activities. (4) The author has the right to use his or her work in any manner, to permit or prohibit its use, receive remuneration for permission to use his or her work and for the use of the work except in cases provided for by law. [22 April 2004]

Section 16. Transfer of the Rights of an Author

(1) The right to communicate and to use a work and to receive remuneration for permission to use a work, and for the use of the work shall pass to the heirs of the author. The heirs of an author have the right to protect the moral rights of the author. (2) Only the rights specified in Section 15, Paragraphs one, two, and three of this Law may be transferred to other successors in title (including legal persons).

(3) Copyright is not linked with property rights to the material object in which the work is expressed. Copyright to a w ork expressed in a material object shall be dissociated from possession of such work. Transfer of possession of a material object (also a copy of the first fixation of the work) shall not of itself result in the transfer of copyright to the work.

Section 17. Inalienable Right of Authors to Receive a Royalty in the Case of the Public Resale of Original Works of Visual Art (Droit de Suite)

(1) Authors shall retain inalienable rights to receive a royalty for alienated original works of visual art, which have been transferred to the ownership of another person. An agreement in respect of which the author waives the right to royalty in the future shall not be in effect. The transfer of ownership of the original work of visual art from the author to another person, with or without remuneration, shall be considered the first alienation of such a work. (2) After the first alienation of the original work of art, the further public resale (by auction, or through the mediation of an art gallery, an art salon, a store, an Internet store, an auction house or similar enterprise) of the original work of visual art, the author has the right to receive a royalty of:

1) 5% for the portion of the resale price up to 50 000 euros; 2) 3% for the portion of the resale price from 50 000.01 euros to 200 000 euros; 3) 1% for the portion of the resale price from 200 000.01 euros to 350 000 euros; 4) 0.5% for the portion of the resale price from 350 000.01 euros to 500 000 euros; 5) 0.25% for the portion of the resale price exceeding 500 000 euros.

(3) The amount of royalty each time for one original work of visual art may not exceed 12 500.00 euros. (4) The monetary amount (without tax) received by the seller of an original work of visual art shall be considered the sale price. (5) The seller of the original work of visual art has a duty, within 10 days after the sale of the work, to pay in the royalty to the collective management organisation, which administers these rights. (6) On the basis of a request from a collective management organisation, which administers these rights, the seller (also store, gallery, salon and the like) has a duty to provide the information, which is necessary in order to ensure the administration of the royalty. Such a request may be made within three years after the sale of the original work of visual art. (7) The owner of the original work of visual art has a duty to give the author of the alienated work a possibility to realise the right to reproduce the work, as well as to exhibit the work in a personal exhibition. The author has a duty himself or herself to ensure the preservation of the work in delivering it to and from the place of reproduction or exhibition, unless specified otherwise by contract. (8) The rights referred to in this Section shall be applied to foreign authors and their heirs only in such case if the concrete state protects the public resale rights of original works of visual art of Latvian authors and their heirs. (9) After the death of the author, the rights referred to in this Section shall be devolved to the heirs of the author. [22 April 2004; 8 February 2007; 6 December 2007; 12 September 2013; 28 November 2013]

Section 17.1 Banknotes

(1) The Bank of Latvia holds the copyright of lat banknotes. The Bank of Latvia copyright does not affect the right of the author of the images used on the banknotes to be recognised as the author thereof. (2) It is prohibited to reproduce banknotes in any way, except in the case, where the Bank of Latvia, the European Central Bank, the central bank or state which has emitted such banknotes

has provided written permission or the requirements of the Bank of Latvia, the European Central Bank or the relevant state for the reproduction of banknotes. Restrictions on t he economic rights of authors shall not apply to banknotes. [22 April 2004]

Chapter V Restrictions on the Economic Rights of an Author

Section 18. Principles of Restrictions on Economic Rights of an Author

(1) The right of an author to permit or prohibit the use of his or her work and receive remuneration for its use may be restricted in cases specified by this Law. (2) The restrictions on the economic rights of an author determined in this Law shall be applied in such a way that they are not contrary to the provisions for normal use of the work of an author and may not unjustifiably limit the lawful interests of the author. (3) In case of doubt, it shall be considered that the right of an author to the use of the work or to the receipt of remuneration is not restricted. (4) If a user of the work has the right to use the work in the cases specified in Section 20, Paragraph one, Clause 1, Sections 21-24 and 27 of this Law, but he or she cannot implement these rights due to the effective technological measures used by the author, he or she has the right to request that the author gives access to such works taking into account the restrictions of the rights of an author. The author may refuse to provide such a possibility if the use of the work is contrary to the provisions of Paragraph two of this Section. (5) If the user of the work and the author cannot reach an agreement in respect of the provisions of Paragraph four of this Section, they may apply to a mediator. [22 April 2004; 18 December 2014]

Section 19. Use of a Work of an Author without the Consent of the Author and without Remuneration

(1) Copyright shall not be considered infringed if a work of an author is used without the consent of the author and without remuneration in accordance with the procedures laid down this Law:

1) a work is used for informational purposes in conformity with the provisions of Section 20 of this Law;

2) a work is used for educational and research purposes in conformity with the provisions of Section 21 of this Law;

3) a work is reproduced in order that the visually impaired or the hearing-impaired may use it;

4) a work is used for the needs of libraries, archives and museums; 5) a work is reproduced for the purposes of judicial proceedings; 6) a use is made of a work that is publicly accessible or on display; 7) a work is used in a public performance during official or religious ceremonies, as

well as in teaching institutions as part of a face-to-face teaching process; 8) a work is used ephemerally by broadcasting organisations; 9) a work is parodied or caricatured; 10) computer programs are used for reproduction, translation and other transformations

in accordance with Section 29 of this Law; 11) to ensure the interoperability of a computer program; 12) the alienation of a work to another person occurs repeatedly, except as provided for

in Section 17 of this Law. (2) [22 April 2004] [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 19.1 Public Lending of a Work

(1) Copyright shall not be deemed to be infringed if without the consent of the author, but with the payment of just remuneration to him or her, the published work is used for public lending. (2) The procedures for calculating the amount of remuneration referred to in Paragraph one of this Section in relation to the libraries of the State, local governments or other derived public persons and in relation to private libraries, as well as the procedures for disbursing the remuneration and the proportional distribution among authors, performers, phonograph producers and film producers shall be determined by the Cabinet. (3) Remuneration for the use of a published work for public lending in libraries of the State, local governments or other derived public persons and in private libraries shall be paid into the account in a credit institution indicated by the organisation for collective management of economic rights. [22 April 2004; 8 February 2007]

Section 20. Use of a Work for Informational Purposes

(1) It being mandatory that the title of the work and the name of the author to be used are indicated and that the provisions of Sections 14 and 18 of this Law are observed, it is permitted:

1) to reproduce works communicated to the public and published in the form of quotations and fragments for scientific, research, polemical, critical purposes, as well as use in news broadcasts and reports of current events to the extent justified by the purpose;

2) to publish, to broadcast or otherwise make known publicly given political speeches, addresses, announcements and other analogous works, to the extent justified by the informational purpose;

3) to fixate, communicate to the public and publish current events by photographic works; for a broadcasting organisation – to broadcast works which have been seen or heard in the course of current events, to the extent justified by the informational purpose. (2) The provisions of this Section shall not apply to computer programs. [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 21. Use of a Work for Educational and Research Purposes

(1) It being mandatory that the title and name of the author of the work are indicated and that the provisions of Section 18 of this Law are conformed to, it is permitted to use communicated or published works or fragments of them in textbooks which are in conformity with educational standards, in radio and television broadcasts, in audio-visual works, in visual aids and the like, which are specially created and used in the face-to-face teaching and research process in educational and research institutions for non-commercial purposes to the extent justified by the purpose of their activity . (2) The provisions of this Section shall not apply to computer programs.

Section 22. Right to Reproduction of a Work for the Needs of the Visually Impaired and Hearing Impaired

Pursuant to the provision of Section 18, Paragraph two of this Law, organisations for the visually impaired and hearing impaired, as well as libraries which provide services to visually impaired and hearing impaired, shall be permitted to reproduce and distribute works, without remuneration, for non-commercial purposes, in a form perceivable by such impaired insofar as is necessary in the case of the relevant impairment. [22 April 2004]

Section 23. Use of Works for the Needs of Libraries, Archives and Museums

(1) In accordance with the provisions of Section 18 of this Law, each library, archives or museum are entitled to make one copy of a work existing in their permanent collection by means of reproduction, without a direct or indirect commercial purpose, in order to preserve it or to replace a work from the permanent collection of the relevant or any other library, archives or museum if such work has been damaged or has become unusable on the condition that it is not possible to obtain a copy in some other acceptable manner, and the reproduction is repeated in separate and mutually unrelated cases. Only such works that have been published in Latvia and are not available commercially are permitted to be reproduced in a digital format, unless an agreement with the author determines otherwise. (2) Without consent from the author, libraries, archives and museums of the State, local governments or of other derived public persons are entitled, without a direct or indirect commercial purpose, to make available the works in their permanent collection, as well as copies thereof made in accordance with Paragraph one of this Section, upon request for the use for scientific research or for self-education purposes, to natural persons who have authorised access to computers specifically set up in the premises of the relevant library, archives or museum. Such service shall be ensured by the relevant library, archives or museum by using exclusively the intranet that has special protection. (3) The provision of Paragraph two of this Section shall also apply to the registered libraries of the State, local governments and other derived public persons that have access in a closed network to the Latvian Digital Library and are included in the joint State library information system. (4) In order to ensure the fulfilment of the provision of Paragraph two of this Section and the payment of remuneration in accordance with Section 19.1 of this Law, State and local government libraries shall maintain records of the units issued to the users of the libraries in accordance with the provisions of Section 15 of the Law On Libraries. (5) The provisions of this Section shall not apply to computer programs. [6 December 2007]

Section 24. Reproduction of a Work for Purposes of Judicial Proceedings

(1) Reproduction of a work is permitted to the extent justified, for purposes of judicial proceedings, without the permission of the author and without remuneration to the author. (2) The provisions of this Section shall not apply to computer programs.

Section 25. Use of a Work on Public Display

(1) It is permitted to use images of works of architecture, photography, visual arts, design, as well as of applied arts, permanently displayed in public places, for personal use and as information in news broadcasts or reports of current events, or include in works for non- commercial purposes. (2) That which is referred to in this Section shall not apply to cases when the image of a work is an object for further repetition of the work, for broadcast by broadcasting organisations or for the purpose of commercial use of the image of a work. [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 26. Free Use of a Work in a Public Performance

In conformity with the provisions of Section 18, Paragraph two of this Law, a work may be performed in public without the consent of the author and without the payment of royalties:

1) during official and religious ceremonies, to the extent justified by the nature of the ceremony;

2) within the framework of the implementation of an educational programme, to an extent that corresponds to the teaching process and for non-commercial purposes, with a mandatory indication of the title and the name of the author of the work being used, and provided that the work is performed in public to an audience consisting of only the teachers, students or persons directly associated with the implementation of the relevant educational programme. [6 December 2007]

Section 27. Free Recordings for Ephemeral Use by Broadcasting Organisations

(1) In conformity with the provisions of Section 18, Paragraph two of this Law, a broadcasting organisation may make ephemeral recordings of works which the organisation has the right to use in broadcasting, if the broadcasting organisation makes such recordings on its own account for its own use. (2) The broadcasting organisation has the obligation to destroy such recordings within one month after their preparation, if there has not been an agreement with the author regarding a longer storage time. (3) Recordings of works that have a particular documentary or cultural and historical significance may be preserved in official archives without an agreement with the author of the work, but the use of such a work requires the permission of the author. [22 April 2004]

Section 28. Reproduction of a Work for Technical Use in a Broadcasting Organisation [22 April 2004]

Section 29. Restrictions Regarding the Rights of Reproduction, Translation, Adaptation and any other Transformation of Computer Programs

(1) If not specified otherwise by contract, and the right to use a computer program has been lawfully obtained, its reproduction, translation, adaptation or any other transformation and the reproduction of the results of such activities shall not require any special permission from the rightholder, as long as such activities (including correction of errors) are necessary for the purpose of the intended use of the computer program. (2) A contract entered into with a person who has lawfully acquired the right to use a computer program may not prohibit the making of a back-up copy, if such copy is necessary for the use of the computer program. (3) A person who has the right to use a computer program may, without the permission of the holder of the copyright, observe, study or test the functioning of the program in order to discover the ideas and principles which underlie any element of the computer program, if such person does so while demonstrating, using, broadcasting or storing. [22 April 2004]

Section 30. Ensuring the Interoperability of Computer Programs

(1) The permission of the holder of a copyright shall not be required, if, without reproducing the code of the computer program or modifying its form, it is not possible to obtain the necessary information in order to achieve the interoperability of an independently created computer program with other computer programs. Such use shall be permitted, if the following provisions are observed in their entirety:

1) a person who has lawfully acquired the right to use a copy of the computer program performs the relevant activities; 2) the information necessary to achieve interoperability has not been easily accessible beforehand; 3) only those parts of the computer program, which are necessary to achieve interoperability, are subject to such activities. (2) In accordance with the provisions of Paragraph one of this Section, the information obtained may not be:

1) used for purposes other than to achieve interoperability with an independently created computer program;

2) disclosed to other persons, except in cases when it is necessary to achieve interoperability with an independently created computer program;

3) used with the intention of developing, producing or selling a substantially similar computer program, or for any other activity whereby copyright is infringed. [22 April 2004]

Section 31. Restrictions with Respect to Databases

(1) A lawful user of a database or of a copy thereof may perform any action, which is necessary in order to access the contents of the databases and its use. If the lawful user is authorised to use only part of the database, the abovementioned provision shall apply only to that part. (2) Agreements, which are contrary to the provisions of this Section, shall not be in effect.

Section 32. Exhaustion of Distribution Rights

The right to distribute a work shall be exhausted from the moment when such work is sold or otherwise alienated in the European Union for the first time if it has been done by the author himself or herself, or with his or her consent. This condition applies only to works embodied in concrete material objects or the copies thereof and which are sold or otherwise alienated. [22 April 2004]

Section 33. Temporary Reproduction of a Work

It is permitted to temporarily reproduce a work without the consent of the author and without remuneration if the reproduction of the work is an integral part and an essential component of a technological process and the purpose of the reproduction is to permit the sending of the work performed by the intermediary to a data network between third persons or the lawful use thereof, and if such reproduction has no independent economic significance. [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 34. Blank Tape Levy

(1) Without the permission of the author, a natural person shall be permitted to reproduce (including in a digital format) in one copy works that have been included in lawfully acquired films or phonograms or in other form of expression that is to be protected, as well as visual works for personal use without direct or indirect commercial purpose. Third persons shall not be involved in the production of such copy. The author is entitled to receive a fair compensation (blank tape levy) for the production of such copy. (2) The blank tape levy for reproduction for personal use shall be paid by manufacturers and persons who import into Latvia equipment used in such reproduction and blank recording media (audio recording cassettes, videotapes or video cassettes, laser discs, compact discs, minidisks and the like).

(3) The blank tape levy shall not be paid if the equipment and blank recording media referred to in Paragraph two of this Section is imported for professional use by broadcasting organisations or the equipment and blank recording media are imported wholesale for reproduction of works for commercial purposes, as well as where natural persons import such equipment and blank recording media for non-commercial purposes. (4) If the equipment and blank recording media referred to in Paragraph two of this Section are exported unused from Latvia, persons who have paid the blank tape levy have the right to receive it back. (5) The seller of the equipment and blank recording media referred to in Paragraph two of this Section, on the basis of a request from a collective management organisation, has a duty to prove that the blank tape levy for the referred to equipment and blank recording media has been paid. (6) If a seller cannot prove that the blank tape levy has been paid, the seller shall pay such levy. In such case, the seller is entitled to bring a subrogation action against the manufacturer or the person who imported the referred to equipment and blank recording media into Latvia. (7) The amount of the blank tape levy, procedures for collection, repayment and payment of the levy, as well as proportional distribution among authors, performers and phonogram and film producers shall be determined by the Cabinet. (8) The provisions of this Section shall not apply to computer programs and data bases. [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 35. Remuneration for Reprographic Reproduction of Works

(1) Natural persons shall be permitted to reprographically reproduce published works, except for sheet music, for personal use without direct or indirect commercial purpose without the permission of the author. Persons who have in their ownership or possession the equipment intended for reprographic reproduction and who ensure the availability of such reproduction to natural persons for a fee or free of charge shall be allowed to reprographically reproduce works for the benefit of and for the personal use of a natural person. Authors and publishers are entitled to receive a fair compensation for reprographic reproduction. (2) The compensation for reprographic reproduction shall be paid by persons in whose ownership or possession there is the equipment intended for reprographic reproduction and who ensure the availability of such reproduction to natural persons for a fee or free of charge. (3) The amount of compensation to be paid for reprographic reproduction, as well as the procedures for its collection, repayment and disbursement shall be determined by the organisation for collective management of economic rights of the authors according to an agreement with the persons, or an association thereof, referred to in Paragraph two of this Section. (4) The Cabinet shall set up a commission representing the public administration and shall agree with the organisation for collective management of economic rights on t he criteria for determining the relevant compensation and the amount thereof. The composition of the commission shall include representatives of the Ministry of Culture, the Ministry of Education and Science, the Ministry of Environmental Protection and Regional Development, the Ministry of Justice, and the Ministry of Finance. The agreement reached by the Commission shall be approved by the Cabinet. (5) Compensation shall be collected, distributed and paid to the authors and publishers by a single organisation for collective management of economic rights that has obtained a permit from the Ministry of Culture in accordance with Section 67 of this Law. (6) The collected compensation shall be distributed among authors and publishers on the basis of the printed publications included in the unified National Catalogue, which have been delivered to the National Library of Latvia in accordance with the Legal Deposit Law and in conformity with the following conditions:

1) in distributing the compensation, the number of works included in the National Catalogue and the information compiled by the National Library of Latvia regarding the number of printed sheets shall be taken into consideration, whereas the content of the works shall not be taken into consideration;

2) authors and publishers shall agree on pr oportional distribution separately for periodical publications and non-periodical publications, in conformity with the provisions of Paragraph one of this Section. [6 December 2007; 16 December 2010; 18 December 2014]

Chapter VI Term of Copyright

Section 36. General Provisions Regarding the Term of Copyright

(1) Copyright shall be in effect for the entire lifetime of an author and for 70 years after the death of an author, except the cases specified in Section 37 of this Law. (2) If the country in which the work has been created is not a Member State of the European Union according to Article 5, Paragraph 4 of the Berne Convention for the Protection of Literary and Artistic Works and the author of the work is not a citizen of the European Union, the term of protection of this work in the European Union shall expire on t he date of expiry of the protection granted by the country of origin, but it s hall not exceed the term specified in Paragraph one of this Section. [6 December 2007]

Section 37. Term of Copyright for Particular Types of Works

(1) Copyright to audio-visual works shall be in effect for 70 years after the death of the last of the following persons:

1) the director; 2) the author of the script; 3) the author of the dialogue; 4) the author of a musical work created for an audio-visual work.

(2) Copyright to a work that has legally become available to the public anonymously or under a pseudonym shall be in effect for 70 years from the time when it has legally become available to the public. If during the time referred to the author of a work whose work has legally become available to the public anonymously or under a pseudonym reveals his or her identity, or if there is no doubt about the identity, Section 36, Paragraph one of this Law shall apply. (3) Copyright to a work created by co-authors shall be in effect for the duration of the lives of all the co-authors and for 70 years after the death of the last surviving co-author. (4) As to authors, whose works were prohibited in Latvia or the use of which was restricted from June 1940 to May 1990, the years of prohibition or restriction shall be excluded from the term of the copyright. (5) Copyright to works, whose term of copyright begins at the moment of legal publication and which are published in volumes, parts, instalments or sections, shall be in force separately for each volume, part, instalment or section. (6) A work, the term of protection of which is not calculated from the moment of the death of the author or authors, protection shall expire if within 70 years after the creation of such a work it has lawfully not become accessible to the public. (7) Any person, who after expiration of a copyright lawfully publishes or communicates to the public a previously unpublished work, shall acquire rights which are equivalent to the economic rights of an author and shall be in effect for 25 years from the first publication or the communicating to the public of the work.

[22 April 2004]

Section 38. Calculation of the Duration of Copyright

The beginning of a copyright term provided for in this chapter shall begin on 1 January of the year following the moment of the creation of rights (legal fact) and shall expire on 31 December of the year in which the terms referred to in Sections 36 and 37 of this Law expire.

Section 39. Works to which Copyright has Expired

(1) Works in respect of which copyright has expired may be freely used by any person, observing the right of the author to a name and inviolability of the work in accordance with the provisions of Section 14 of this Law. (2) Remuneration shall not be paid to the author for the use of such works.

Chapter VII Rights to the Use of Works

Section 40. Rights to the Use of Works

(1) To obtain the right to use a work, it is necessary for the user of the work, for each type of use and each time it is to be used, to receive the permission of the rightholder to the use of the work. It is prohibited to use works if permission of the rightholder has not been received, except for the cases specified by law. (2) The permission of the rightholder shall be issued both as a licensing agreement and as a licence. (3) Before using a work, the user of the work must enter into a licensing agreement or obtain a licence for the use of the work. (4) The document, which certifies the right to the use of a work, shall be in possession of the organiser of a concert, performance, attraction or event at least 10 days prior to the relevant event. (5) Upon request from a rightholder as well as from the organisation for collective management of economic rights, users of works have the duty to provide information regarding the works used in the amount requested by the rightholder or the collective management organisation of economic rights respectively. [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 41. Licensing Agreements

(1) A licensing agreement is an agreement by means of which one party – the rightholder – gives permission to the other party – the user of the work – to use a work and specifies the type of use of the work, thereby agreeing on the provisions for the use, the amount of remuneration, the procedures and the term for the payment of remuneration. (2) In a licensing agreement, the grant of a licence for the use of a work in one or more specified ways may be provided for, as well as the right to grant a licence to third parties (sub-licence). The particular rights may be transferred completely or partially. If the agreement does not so specify, a licence shall be limited to such actions as arise from the agreement and which are necessary for achieving the purpose of the agreement. (3) If the amount of remuneration is not specified in the licence, in case of a dispute it shall be determined upon discretion of the court.

Section 42. Types of Licences

(1) A licence constitutes permission to use a particular work in such a way and in accordance with such provisions as are indicated in the licence. A licence may be non-exclusive, exclusive or compulsory. (2) A non-exclusive licence gives the recipient of the licence the right to undertake activities indicated in the licence concurrently with the author or other persons who have received or will receive a relevant licence. (3) An exclusive licence gives the right to conduct the activities specified in the licence solely to the recipient of the licence. (4) A compulsory licence is issued by a collective management organisation, and such licence gives the right to use the works of all the authors represented by such organisation.

Section 43. Form of Licences and Licensing Agreements

(1) All licences shall be issued in writing. (2) A licensing agreement may be entered into either orally or in writing. The following licensing agreements shall be entered into in writing:

1) a publishing contract; 2) a contract for the communicating to the public of a work; 3) a contract for creating an audio-visual work; 4) a contract specifying such rights as are included in a compulsory licence or an

exclusive licence.

Section 44. Term of a Licensing Agreement or a Licence

(1) The term for which a licensing agreement is entered into or for which a licence is issued shall be determined by agreement of the parties. (2) If a licensing agreement which has been entered into or a licence which has been issued is not restricted as to time, the author or other rightholder may terminate the licensing agreement or revoke the licence, giving a notice six months in advance. (3) A provision in a licensing agreement or a licence according to which the author relinquishes the rights specified in Paragraph two of this Section is void.

Section 45. Territory in which a Licensing Agreement or a Licence is in Effect

(1) A licensing agreement or a licence must indicate the territory in which it is in effect. (2) If a licensing agreement or a licence does not indicate the territory in which it is in effect, it shall be in effect in the state in which the licensing agreement was executed or the licence issued.

Section 46. Rental of a Work

(1) An author shall retain the right to receive just remuneration for a rental even if he or she has transferred to a producer the rental rights to a phonogram, the original of the audio-visual work or copies thereof. (2) If an author has transferred to a producer the rental rights to a phonogram, the original of the audio-visual work or copies thereof, the author shall retain the right to receive remuneration for their rental. (3) An agreement according to which the author relinquishes the right to receive remuneration for a future period shall not be in effect.

Chapter VIII Related Rights

Section 47. Rightholders and Related Rights Objects

(1) Related rights are the rights of performers, phonogram producers, film producers and of broadcasting organisations. (2) The related rights objects are performances, and their fixations, phonograms, films and broadcasts. (3) The rightholders specified in this Section are performers, phonogram producers, film producers, and broadcasting organisations or their successors in title and heirs. (4) Cable operators who only retransmit the broadcasts of other broadcasting organisations are not rightholders. (5) Phonogram producers, film producers and broadcasting organisations shall exercise their rights within the framework of those rights which, in contracts with authors and performers, have been granted for the objects of copyright or related rights. Permission for the use of an related rights object, obtained from one rightholder, shall not constitute a substitute for permission that must be obtained from another rightholder and from the author of the work. The permission of an author and of a performer is not mutually interchangeable. (6) Rightholders shall exercise the rights specified in this Section, conforming to the rights of authors of the works. (7) No formalities are necessary to affirm related rights. Performers, phonogram producers and film producers may use, on copies of phonograms or their packaging, a sign consisting of two elements: the letter "P" within a circle and the year of the first publication of a phonogram or of the year of the fixation of a film. (8) Persons whose name, pseudonym or designation are indicated on a related rights object, attached thereto or appear in association with the related rights object, shall be deemed to be rightholders if not proven otherwise. (9) The rights of rightholders shall not be associated with ownership rights to a material object in which the related rights object are expressed or included. The rights of rightholders shall be separated from the possession of the material object. The devolvement of the possession of the related rights object by itself shall not create the devolvement of the rights of the rightholder. (10) In relation to the use of a related rights object, the provisions of Sections 40-45 of this Law shall be applied. (11) Rightholders shall exercise their rights directly, through an authorised person, or through collective management organisations of related rights. [22 April 2004]

Section 48. Rights of Performers

(1) [22 April 2004] (2) A performer, irrespective of his or her economic rights, as well as in the case where economic rights are transferred, regarding his or her performance and the fixation thereof has the right: 1) to require that he or she be identified as a performer, except in cases when such right is not possible due to the type of use of the performance; 2) to object to any distortion, modification or other transformation of his or her performance, which may harm the reputation of the performer. (3) With respect to their performance, performers shall have exclusive rights to:

1) broadcasting or communicating to the public the performance, except in cases when the performance has already been broadcast;

2) fixation of a performance that has not been previously fixed;

3) distribution of the fixation of a performance; 4) broadcasting or retransmission by cable of the fixation of a performance; 5) making available to the public of the fixation of a performance, by wire or otherwise,

in an individually selected location and at an individually selected time; 6) lease, rent or public lending of the fixation of a performance; 7) directly or indirectly, temporarily or permanently reproduce the fixation of a

performance; (4) If performers individually or collectively enter into a contract with a film producer for the creation of an audio-visual work, the performers may be considered to have transferred their rental rights to the producer, if the contract does not specify otherwise. (5) If a performer has transferred their rental rights, with respect to a phonogram or the original or copy of an audio-visual work, or may be deemed in accordance with Paragraph four of this Section, to have transferred their rental rights to the phonogram or film producer, the performer shall retain the right to receive just remuneration for such rental. An agreement regarding a waiver of right to receive remuneration for a future period shall be void. (6) The collection, apportionment and payment of the indicated remuneration shall be done in accordance with Section 51, Paragraph three of this Law. (7) For permission granted to use a performance, and for its use, a performer shall be paid just remuneration. The remuneration shall be paid to the performer or to an authorised collective management organisation. (8) [22 April 2004] (9) If the phonogram producer does not offer copies of the phonogram for sale in sufficient quantity or does not make it available to the public, by wire or wireless means, in such a way that it could be accessible from a place individually chosen and at a time individually chosen, the performer has the right to terminate a contract by which he or she has transferred to the phonogram producer the right to fixation of his or her performance, notifying thereof 12 months in advance, if all of the following conditions are met:

1) 50 years have passed since lawful publishing or lawful communication to the public of the phonogram, if the phonogram has not been published;

2) within 12 months after the performer has notified the phonogram producer regarding his or her intention to terminate the contract, the phonogram producer does not offer copies of the phonogram for sale in sufficient quantity and does not make it available to the public, by wire or wireless means, in such a way that it could be accessible from a place individually chosen and at a time individually chosen. (10) If the performer terminates a contract in accordance with the procedures laid down in Paragraph nine of this Section, by which he or she has transferred to the phonogram producer the right to fixation of his or her performance, the right of the phonogram producer to the phonogram shall expire. An agreement of the performer and the phonogram producer regarding the performer refusing the right to terminate a contract, by which the performer has transferred to the phonogram producer the right to fixation of his or her performance, shall be null and void. (11) If performances of a plurality of performers are fixed in a phonogram, performers may exercise the right laid down in Paragraph nine of this Section to terminate a contract with the phonogram producer jointly only, including with the intermediation of a joint representative. None of performers may refuse, without sufficient justification, other performers whose performances are fixed in the phonogram to exercise the right laid down in Paragraph nine of this Section to terminate a contract (12) If the performer has transferred to the phonogram producer the right to fixation of his or her performance for non-recurring remuneration, the performer has the right to receive an annual supplementary remuneration from the phonogram producer in the amount of 20 per cent from the revenue obtained by the phonogram producer in the year prior to payment of the referred-to supplementary remuneration by reproduction, distribution and making available of

the relevant phonogram, by wire or wireless means, in such a way that it could be accessible from a place individually chosen and at a time individually chosen. If performances of a plurality of performers are fixed in a phonogram, the total amount of the annual supplementary remuneration to be paid to performers shall conform to 20 per cent from the revenue of the phonogram producer referred to in this Paragraph. In calculating the amount of the annual supplementary remuneration, the revenue of the phonogram producer prior to making of any deductions shall be taken into account. (13) A performer has the right to receive the annual supplementary remuneration indicated in Paragraph twelve of this Section for each calendar year, starting from the following year after the fiftieth year when the phonogram has been lawfully published or, if it has not been published, it has been lawfully communicated to public. An agreement by which the performer refuses the right to receive the annual supplementary remuneration shall be null and void. The right to receive the annual supplementary remuneration shall be administered by one collective management organisation of economic rights. (14) Upon request the phonogram producer has a duty to provide the performer or his or her authorised collective management organisation of economic rights with all information, which is necessary for ensuring payment of the annual supplementary remuneration referred to in Paragraph twelve of this Section, including to provide information regarding the revenue obtained by the phonogram producer from the use of the relevant phonogram. (15) If the performer has transferred the right to fixation of his or her performance to the phonogram producer for recurring remuneration, the phonogram producer may not deduct advance payments or any other deductions laid down in the contract with the performer from payments intended for the performer after the end of the following time periods:

1) 50 years after such phonogram is published, in which the performance of the performer is fixed;

2) 50 years after lawful communication to the public of the phonogram, if the phonogram has not been published. [22 April 2004; 28 November 2013 / See Paragraph 12 of Transitional Provisions]

Section 49. Contract for Creation of an Audio-visual Work

(1) By a contract for the creation of an audio-visual work, the performer transfers to the film producer his or her rights to the fixation, communication to the public and reproduction of his or her performance. The film producer shall not have the right to use separately sounds or images fixed in the audio-visual work, if it is not specified otherwise in the contract. The contract for the creation of an audio-visual work shall be entered into in writing. (2) A contract for the creation of an audio-visual work shall provide for remuneration to the performer for each type of use of the particular work. [22 April 2004]

Section 50. Rights of Film Producers

Film producers have exclusive rights in respect of the original of the film or copies thereof to:

1) distribute; 2) retransmit by cable; 3) make available to the public by wire or otherwise in an individually selected location

and at an individually selected time; 4) lease, rent or publicly lend; 5) directly or indirectly, temporarily or permanently reproduce the original of the film

or copies thereof. [22 April 2004]

Section 51. Rights of Phonogram Producers

Phonogram producers have exclusive rights in respect of the phonograms or copies thereof to 1) distribute; 2) make available to the public by wire or otherwise in an individually selected location

and at an individually selected time; 3) lease, rent or publicly lend, also in the cases where the distributor thereof is the

phonogram producer himself or herself or such has occurred with his or her consent; 4) directly or indirectly, temporarily or permanently reproduce the phonograms or

copies thereof. (2) [22 April 2004] (3) The collection of remuneration for the lease, rental and public lending of phonograms, its apportionment and payment shall be done by collective management organisations of economic rights, which are authorised by performers and phonogram producers. The remuneration amounts, paid by users in conformity with the provisions of this Section, shall be divided between the phonogram producer and the performers in equal parts, if it is not specified otherwise by the contract between the collective management organisations of related rights. [22 April 2004]

Section 52. Use of Phonograms Published for Commercial Purposes

(1) Performers and phonogram producers have the right to receive just remuneration for the use of phonograms published for commercial purposes. The use shall include broadcasting, communication to the public, public performance, the communicating to the public of broadcasts consisting of phonograms published for commercial purposes, retransmission by cable and other ways of communication to the public. As a phonogram published for commercial purposes shall be deemed also such phonograms that are made legally accessible to the public by wire or otherwise so that they are available in an individually selected location and at an individually selected time. (2) A document that confirms the observance of the rights provided for in Paragraph one of this Section shall be with the user at the time when he or she uses phonograms published for commercial purposes. [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 53. Rights of Broadcasting Organisations

(1) Broadcasting organisations, with respect to their broadcasts, shall have exclusive rights to: 1) make broadcasts for a charge or in locations, which are accessible to the public for a

charge, or in locations where the owners or possessors use the broadcasts to attract customers; 2) the transmission of a signal carrying the programme with the assistance of any other

broadcasting organisation, cable operator, or some other distributor; 3) the acquisition of any photographic image of the screen from a broadcast (photograph

of the screen) if it is not done for personal use, and any duplication or distribution of such photographs

4) retransmission of broadcasts by cable; 5) making a broadcast or the fixation thereof available to the public by wire or otherwise

so that they are available in an individually selected location and at an individually selected time;

6) fixation of any broadcasts by means of sound or video recording equipment, direct or indirect, temporary or permanent reproduction of a fixation of a broadcast and any distribution of such fixations.

(2) A broadcasting organisation shall receive remuneration for permission to use broadcasts and for their use in the cases specified in Paragraph one of this Section. (3) A broadcasting organisation has the right to broadcast and communicate to the public such audio-visual works and phonograms which were lawfully included in its archives until the coming into force of the Law On Copyright and Related Rights (5 May 1993), upon payment of remuneration to the rightholders in conformity with the amounts of remuneration specified by the collective management organisation of economic rights (Section 63). [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 54. Restrictions on Rights of the Related Rightholders

(1) It is allowed to restrict the right of a related rightholder to permit or to prohibit the use of a related rights object and to receive remuneration for the use thereof in the cases specified in this Law. (2) The restrictions provided for in this Law shall be applied in such a way that they are not in contradiction with the provisions for normal use of a related rights object and do no t unjustifiably restrict the lawful interests of the related rightholders. (3) Related rights shall not be deemed infringed if, without permission of the related rightholder and without the payment of remuneration, the related rights object is used and fixed:

1) in short segments that are included in news broadcasts and in reports of current events, in amounts appropriate for informative purpose;

2) for other purposes specified in Sections 21, 22, 24, 25, 26, 27, a nd 33 of this Law with respect to restriction of the economic rights of authors;

3) in the cases specified in Section 23 of this Law, provided that it is only allowed to reproduce in a digital format such films and phonograms that have been published in Latvia and are not available in circulation, unless specified otherwise by the agreement with the related rightholders. (4) Related rights shall not be deemed infringed if, without the permission of the related rightholder but with the payment of fair compensation to him or her, films, phonograms, as well as related rights objects included in a film or a phonogram are used for public lending. The procedures for paying the remuneration shall be determined in Section 19.1, Paragraphs two and three of this Law. (5) Without the consent of the author a natural person shall be permitted to reproduce (including in a digital format) in one copy lawfully acquired films or phonograms, as well as related rights objects included in a lawfully acquired film or phonogram for personal use, without direct or indirect commercial purpose. Third persons shall not be involved in the production of such copy. Related rightholders are entitled to receive fair compensation (blank tape levy) for the production of the copy referred to in Paragraph one of this Section. The procedures for paying the blank type levy shall be determined in Section 34, Paragraphs two to seven of this Law. (6) If the use of the related rights object in accordance with the provisions specified in Paragraph two of this Section is not possible due to the effective technological means utilised by the related rightholder, the provisions of Section 18, Paragraphs four and five of this Law shall be applicable. (7) The right of a related rightholder to control the distribution in the European Union of the fixation of his or her performance, phonogram or film or the copies thereof shall expire on the date when they are sold or otherwise alienated in the European Union for the first time, if done by the related rightholder himself or herself or with his or her consent. This condition shall apply only to those related rights objects included in concrete material media and the copies thereof, which have been sold or otherwise alienated. [6 December 2007]

Section 55. Term of Related Rights

(1) The rights of performers shall be in effect for 50 years from the first performance. If during this time a fixation of the performance in a phonogram is lawfully published or communicated to the public, the term of protection shall be in effect 70 years from the day of such publication or communication to the public of the phonogram, depending on which action was the first. If during this time the performance is not fixed in a phonogram, but is fixed in another way, then the term of protection shall be in effect 50 years from the day of the relevant lawful publishing or communication to the public, depending on which action was the first. The moral rights of performers shall be in effect as long as the economic rights are in effect. (2) The rights of a film producer shall be in effect for 50 years from when the fixation was made. If during this time a film has been lawfully published or communicated to the public, the term of protection shall be 50 years from the day of such publishing or communication to the public, depending on which action was the first. (21) The rights of a phonogram producer shall be in effect for 50 years from when the fixation was made. If during this time a phonogram has been lawfully published or, if it has not been published, communicated to the public, the term of protection shall be 70 years from the day of such publishing or communication to the public. (3) The rights of broadcasting organisations shall be in effect for 50 years from the first transmission of a broadcast. (31) The term of protection laid down in Paragraphs one, two, 2.1 and three of this Section shall also be in effect if the rightholder is not a citizen of the European Union but at least one Member State of the European Union ensures protection to him or her. Such term of protection shall expire on the date when the protection granted by the state whose citizen the rightholder is expires, but shall not be longer than the term specified in Paragraphs one, two, 2.1 and three of this Section, unless otherwise provided by international agreements binding for Latvia. (4) The term for related rights provided for in this Section shall begin on 1 January of the year following the year in which the rights were created (legal fact) and shall end on 31 December of the year in which the time referred to in this Section ends. [22 April 2004; 6 December 2007; 28 November 2013]

Section 56. Scope of Related Rights

(1) The rights of performers shall be recognised if one of the following conditions is met: 1) the performer is a citizen of Latvia, or a person entitled to a Latvian non-citizen passport, or a person whose permanent residence (domicile) is in Latvia; 2) the performance occurred in Latvia; 3) the performance is fixed in a phonogram which is protected in accordance with the provisions of Paragraph two of this Section; 4) a p erformance that is not fixed in a phonogram, has been included in a broadcast of a broadcasting organisation which is protected in accordance with the provisions of Paragraph four of this Section. (2) The rights of phonogram producers shall be recognised if one of the following conditions is met: 1) the producer of a phonogram is a citizen of Latvia, or a person entitled to a Latvian non- citizen passport, or a person whose permanent residence (domicile) is in Latvia; 2) the first sound fixation was made in Latvia; 3) the publication or making available to the public of the phonogram has occurred in Latvia. (3) The rights of film producers shall be recognised if one of the following conditions is met:

1) the film producer is a citizen of Latvia, or a person entitled to a Latvian non-citizen passport, or a person whose permanent residence (domicile) is in Latvia;

2) the first fixation of the film was made in Latvia.

(4) The rights of broadcasting organisations shall be recognised in accordance with this Chapter if the official location of the broadcasting organisation is Latvia. (5) The rights provided for in this Chapter shall be recognised for foreign natural and legal persons in accordance with international agreements binding on Latvia. [22 April 2004]

Chapter IX Special Aspects of Protection of Databases (sui generis)

Section 57. Rights of a Maker of a Database

(1) As the maker of such database, in the creation, verification, and formation of which there has been substantial qualitative or quantitative investment (Section 5, Paragraph two) shall be recognised the natural or legal person which has undertaken initiative and the investment risk regarding the making of a database. (2) The maker of a database has the right to prevent the following regarding the entire contents of the database or such parts of which may be qualitatively of quantitatively regarded as substantial:

1) extraction, which means the permanent or short-term (temporary) transfer of all or a substantial part of the contents of a database to another location by any means or in any form;

2) re-use, which means any form of making available to the public all or a substantial part of the contents of a database by the distribution of copies, by rental, by providing on-line or other forms of transmission. (3) Public lending is not an act of extraction or re-use. (4) The repeated and systematic extraction and re-use of non-essential parts of the contents of a database if such is done by acts which conflict with a normal use of such database or which unreasonably prejudice the lawful interests of the maker of the database are not permitted.

Section 58. Rights and Obligations of Users of a Database

(1) A lawful user of a database which is available to the public has the right to extract or re-use, for any purposes, parts of its content that may be regarded as qualitatively or quantitatively non- essential parts of its contents. This condition shall apply only to such part of a database which a lawful user is permitted to extract or re-use. (2) A lawful user of a database, which is available to the public, shall observe the rights of the rightholders related to the works or materials contained in the database. (3) A lawful user of a database, which is available to the public, may not perform acts that conflict with the normal exploitation of the database or unreasonably prejudice the lawful interests of the maker of the database.

Section 59. Restrictions to Rights of Protection of Databases

(1) Without the consent of the maker of a database which is available to the public the lawful users of a database may:

1) extract the contents of a non-electronic database for personal use; 2) extract a substantial part of the contents of a database for the purposes of education

or scientific research, mandatorily indicating the source, moreover only to the extent necessary for the non-commercial purpose to be achieved;

3) extract or re-use a substantial part of the contents of a database for the purposes of State security, as well as for the purposes of administrative or judicial proceedings. (2) The right of the maker of a database to control the resale of the database in the European Union shall be exhausted at the moment when the database is sold or otherwise alienated in the

European Union for the first time, if it has been done by the maker of the database himself or herself, or if it has been done with his or her consent. This condition shall apply only to those objects included in concrete material media or the copies thereof, which are sold or otherwise alienated. [22 April 2004]

Section 60. Term of Rights of Protection of Databases

(1) The rights specified in Section 57, Paragraph two of this Law shall be in effect for 15 years from the day when the formation of a database was completed. The term shall begin on 1 January of the year following the day of the formation of the database. (2) If a database has been made available to the public before the expiration of the term specified in Paragraph one of this Section, the term of protection shall begin on 1 J anuary of the year following the day when the database was first made available to the public and shall be in effect for 15 years. (3) If any changes that may be regarded as qualitatively or quantitatively substantial are made in the contents of the database, as well changes in it r esulting from the accumulation of successive additions, deletions or changes as a result of which it may be considered that a new investment which may be regarded as qualitatively or quantitatively substantial, has been made, such database has the right to its own term of protection, and the provisions of Paragraphs one and two of this Section shall apply.

Section 61. Scope of Rights of Protection of Databases

(1) The rights of the maker of a database – a natural person – shall be recognised, if he or she is a Latvian citizen or a person who is entitled to a Latvian non-citizen passport, a citizen of another Member State of the European Union or if Latvia or another Member State of the European Union is their permanent place of residence (domicile) or if he or she has a permanent residence permit. (2) The rights of a maker of a database – a legal person – shall be recognised, if such legal person has been established in accordance with the laws and regulations of Latvia or another Member State of the European Union, and its legal address, administration or principal place of activities is in the European Union. If a legal person has only its legal address in the territory of Latvia or another Member State of the European Union, the operations of such person must be linked on an ongoing basis with the economy of Latvia or the relevant Member State of the European Union. (3) If a database is formed outside Latvia and the provisions of Paragraph one and two of this Section are not applicable to it, such database shall be protected on the basis of international agreements binding on Latvia. [22 April 2004]

Section 62. Protection of Rights of Makers of Databases

The rights of makers of databases shall be protected in accordance with the provisions of Chapter XI of this Law. [22 April 2004]

Chapter XI.1 Use of Orphan Works

[18 December 2014]

Section 62.1 Orphan Works

(1) In conformity with that laid down in this Chapter libraries, educational institutions, and museums, as well as archives, institutions, the functions of which include preservation of film or sound recordings, and public broadcasting organisations shall be permitted the following in relation to orphan works included in their collections, without the consent of the copyright and related rights subjects: 1) to reproduce in order to make their copies in digital format, to index, catalogue, preserve or restore, to make legally accessible to the public by wire or otherwise so that they are available in an individually selected location and at an individually selected time; 2) make available to the public by wire or otherwise so that they are available in an individually selected location and at an individually selected time. (2) Within the meaning of this Law orphan works are works included in the collections of libraries, educational institutions, and museums, as well as archives and such institutions, the functions of which include preservation of film or sound recordings, and related rights objects, which have been published or broadcasted for the first time in any European Union Member State and the rightholders of which could not be identified or found after diligent search:

1) works published in the form of books, journals, magazines, newspapers or other writings;

2) audiovisual works, including cinematographic works, and their fixations; 3) phonograms; 4) works and related rights objects, which are included in the works and related rights

referred to in this Paragraph. (3) Within the meaning of this Law orphan works are also works included in the archives of public broadcasting organisations, which have been created until 31 December 2002, including cinematographic works, their fixations and phonograms, as well as works and related rights objects, which have been included in the abovementioned works and related rights objects if the respective works and related rights objects have been published or broadcasted for the first time in any European Union Member State and the rightholders thereof could not be identified or found after diligent search. (4) Works and related rights objects, which have not been published or broadcasted, may be used in accordance with the procedures laid down in this Section, if the institution referred to in Paragraph one of this Section, which wishes to use them, with a permission of the respective rightholder has made them accessible to the public otherwise and there are grounds to assume that the rightholders would not have objected to the use indicated in Paragraph one of this Section. (5) Works and related rights objects, which have several rightholders, from which not all could be identified and found after diligent search, may be used as orphan works, if the rightholders identified and found have agreed to the use indicated in Paragraph one of this Section. (6) The institutions referred to in Paragraph one of this Section are entitled to use orphan works only in the amount, which is necessary to achieve the objectives related to the tasks of such institutions, which are performed thereby in public interests, particularly in order to preserve or restore the works and related rights objects included in their collections, as well as to ensure access to their collections for the purpose of disseminating culture and promoting learning, including in digital format. Using orphan works, the institutions referred to in Paragraph one of this Section shall indicate the identified authors and other rightholders. (7) The institutions referred to in Paragraph one of this Section are entitled to obtain revenue from the use of orphan works only in such amount as would cover the costs, which have arisen

to such institutions in making copies of the respective works or related rights objects in digital format and making them legally accessible to the public by wire or otherwise so that they are available in an individually selected location and at an individually selected time.

Section 62.2 Diligent Search for Rightholders and Documentation Thereof

(1) The rightholders referred to in Section 62.1 of this Law of each work and related rights object shall be searched with the utmost diligence in order to determine whether it is an orphan work. The rightholders shall be searched with diligence before the use of the respective work or related rights object is commenced, and it shall be performed in good faith, using the sources of information referred to in Paragraph eight of this Section, including in the European Union Member State in which the respective work or related rights object was published or broadcasted for the first time, except the cases indicated in Paragraphs two and three of this Section. If there are grounds to assume that information regarding rightholders is available in another state, also the sources of information available in this state shall be used within the scope of diligent search for rightholders. (2) If the location or permanent place of residence (domicile) of the producer of an audiovisual, including cinematographic, work is in a European Union Member State, the rightholder of such work shall be searched with diligence in the respective Member State. (3) The rightholders of the works and related rights objects referred to in Section 62.1, Paragraph four of this Law shall be searched with diligence in the European Union Member State, in which economic activity is performed by an institution, which has made the respective work or related rights object available to the public with a permission of the rightholder. (4) Diligent search for rightholders shall be performed by the institution referred to in Section 62.1, Paragraph one of this Law or its authorised third party. (5) The institution, which performs diligent search for rightholders or has authorised a third party for this purpose, shall document the course and results of the search in order to justify that the rightholder has been searched for diligently. After diligent search the respective institution shall send to the Latvian National Library:

1) the diligent search results of a rightholder, which justify the recognition of the work or related rights object as an orphan work;

2) information regarding the types, in which the institution is using the orphan work; 3) information regarding termination of the status of an orphan work or any changes in

the status in relation to a work or related rights object used by the institution; 4) the contact information of the institution, including its name, address, electronic mail

address and telephone number. (6) The Latvian National Library after receipt of the information referred to in Paragraph five of this Section shall forward it, without delay, to the European Union agency “Office for Harmonization in the Internal Market”. (7) Rightholders of such works and related rights objects need not be searched for, which are indicated as orphan works in the database of the European Union agency “Office for Harmonization in the Internal Market”. (8) The sources of information to be used within the scope of diligent search for rightholders, upon consulting with the collective management organisations of economic rights, other organisations of copyright objects and related rights objects and the institutions referred to in Section 62.1, Paragraph one of this Law, shall be determined and updated by the Ministry of Culture. The Ministry of Culture shall publish the list of sources of information and amendments thereto in the official gazette Latvijas Vēstnesis and post on its website.

Section 62.3 Termination of the Status of an Orphan Work

(1) The rightholders, which could not be identified or found after diligent search and whose works or related rights objects have been recognised as orphan works or made equivalent thereto in accordance with Section 62.1, Paragraph five of this Law, have the right to request that the institution, which performed the search for rightholders, terminates the status of an orphan work in relation to the particular work or related rights object. Such request must be justified. (2) After receipt of the request referred to in Paragraph one of this Section the institution, which performed diligent search for rightholders in relation to the respective work or related rights object, shall examine, without delay, such request and terminate the status of an orphan work, discontinuing the use of the respective work or related rights object and informing the Latvian National Library regarding termination of the status. (3) If the institution, which performed diligent search for rightholders, does not exist anymore, the rightholders, which could not be identified or found after diligent search and whose works or related rights objects have been recognised as orphan works or made equivalent thereto in accordance with Section 62.1, Paragraph five of this Law, have the right to request that the Latvian National Library terminates the status of an orphan work in relation to the particular work or related rights object. (4) The rightholders referred to in Paragraph one of this Section are entitled to receive a fair compensation for the use of the work or related rights object from the institution, which used the respective work or related rights object. (5) In determining the amount of the compensation referred to in Paragraph four of this Section, the following shall be taken into account:

1) the amount and purpose of the use of the work or related rights object; 2) the tasks performed in public interests and significance of the use in the performance

of such tasks; 3) the non-commercial nature of the use; 4) the potential harm, which has been caused by the use of the work or related rights

object to the rightholder. (6) The institution, which has a duty to disburse the compensation referred to in Paragraph four of this Section to the rightholder, shall agree with the rightholder on the amount of the compensation and disburse it in a reasonable period of time, but not later than within a year after receipt of the request of the rightholder, transferring it to the settlement account indicated by the rightholder.

Chapter X Collective Management

Section 63. General Provisions for Collective Management

(1) The protection of economic rights of rightholders if such rights cannot be ensured on an individual basis or if such protection is difficult, shall be conducted by a collective management organisation. (2) The Associations and Foundations Law shall regulate the establishment, activities, reorganisation and liquidation of a collective management organisation of economic rights insofar as it is not laid down otherwise in this Law. (3) Authors shall form a collective management organisation of economic rights and the purpose of its activities shall be collective management. (4) A collective management organisation of related rights shall be established if only the interests of the rightholders are not in contradiction, performers, film and phonogram producers, and the purpose of its activities is collective management.

(5) The economic rights of the rightholders shall be administered only on a collective basis in respect of:

1) a public performance, if it is occurs in locations, cafes, shops, hotels and other similar places;

2) lease, rental and public lending (except computer programs, databases and works of art);

3) retransmission by cable (except the rights of broadcasting organisations, irrespective of whether it is their own broadcasting organisation rights or those which rightholders have transferred to the broadcasting organisation);

4) reproduction for personal use; 5) reprographic reproduction for personal use; 6) resale of original works of visual art; 7) use of phonograms published for commercial purposes.

(6) Collective management in relation to the use of a copyright or related right object simultaneously specified in Paragraph five of this Section may be performed by one collective management organisation of economic rights established accordingly by each group of rightholders of copyright and related rights. (7) On the basis of an authorisation, a collective management organisation of economic rights may represent the interests of a rightholder represented by another organisation. (8) Only one collective management organisation of economic rights without an authorisation from another collective management organisation shall perform collective management of economic rights in relation to public lending, as well as reproduction and reprographic reproduction for personal use. [22 April 2004; 6 December 2007; 18 April 2013]

Section 64. Scope of Rights of a Collective Management Organisation of Economic Rights

(1) [22 April 2004] (2) Collective management organisations of economic rights of authors and collective management organisations of related rights, in accordance with written contracts entered into, shall protect the economic rights of the copyright and related rightholders arising from copyright or related rights. (21) A contract entered into between a collective management organisation of economic rights and a copyright holder of or related rightholder may be terminated, notifying thereof at least six months in advance, if a shorter period of time is not determined in the contract entered into. (3) In respect to the types of use of works referred to in Paragraph five of Section 63, t he collective management organisation of economic rights has the right to represent the rightholders without conclusion of a relevant contract. (4) A collective management organisation of economic rights may entrust the work of administration on a collective basis to another collective management organisation of economic rights in Latvia or in a foreign state. (5) Collective management organisations of economic rights have the right to reserve in their bank accounts the remuneration amounts, which have been collected from users of works and related rights objects and have not been claimed or identified, and, after three years from the day when such sums were paid into the accounts of the organisation, to incorporate them, as well as the interest paid by the bank on deposits into the regular amount of payment to be apportioned. [22 April 2004; 8 February 2007; 18 April 2013]

Section 65. Functions of Collective Management Organisations of Economic Rights

(1) Collective management organisations of economic rights shall perform the following functions:

1) agree with the users of works and related rights objects (in the cases specified in Section 63, P aragraph five, Clause 1 and in relation to related rights – in the case of communication to the public with user associations) regarding the amount of remuneration, procedures for payment and other provisions with which licences are issued;

2) issue works and related rights object licences to users for exercising the rights, which are managed by the particular organisation, and collect the remuneration as specified in the licences;

3) specify just remuneration in cases when, in accordance with Section 63, Paragraph five of this Law, the organisation has a duty to administer the economic rights of the rightholders on the basis of law, and collect the specified remuneration;

4) collect remuneration for the public resale of original works of visual art, for the reproduction of works for personal use, and for other types of use of works and related rights objects in accordance with laws and regulations;

5) apportion the collected remuneration and pay it to the rightholders. (2) Other functions of collective management organisations shall be specified by the contract, which the relevant organisation and the rightholder have entered into. [22 April 2004; 6 December 2007]

Section 66. Duties of Collective Management Organisations of Economic Rights

(1) Collective management organisations of economic rights shall in the course of their activities represent the rights and lawful interests of copyright holders and related rightholders in accordance with contracts entered into with respect to the use of works and related rights objects. Such organisations shall perform the following duties:

1) provide a report of the use of a work and related rights object and other activities when paying out remuneration to rightholders;

2) after making the deductions specified in Paragraph two of this Section, apportion the collected remuneration amounts between the rightholders represented by such organisations in proportion to the use of their works and related rights objects, as well as other activities and regularly make payments. (2) Collective management organisations of economic rights shall cover, from the remuneration amounts collected in accordance with contracts entered into, the actual expenditures associated with the collection, apportionment and payment of remuneration. (3) Collective management organisations of economic rights may develop special funds in the interests of rightholders, by making deductions from the collected remuneration amounts in accordance with the goals and tasks of the collective management organisation of economic rights. (4) Rightholders, who have not authorised organisations to collect the remuneration determined in Section 65 of this Law, have the right to require the organisations to pay the remuneration due them in accordance with the apportionment of the remuneration that has been made, as well as to exclude their works and related rights objects or performance from the licences which such organisations issue to the users of works. (5) [18 April 2013] (6) A collective management organisation of economic rights has a duty to post the following information on its website and to update it not later than within 30 days after amendments are made:

1) the articles of association;

2) information regarding representation contracts, which have been entered into by the organisation and collective management organisation of economic rights of other states, including the name of the contracting party and the type of use of such work or related right object, in relation to which a contract has been entered into;

3) the provisions for apportionment of the collected remuneration; 4) annual reports; 5) the amount of the remuneration referred to in Section 65, Paragraph one, Clause 3 of

this Law and justification thereof. [22 April 2004; 18 April 2013]

Section 66.1 Duty of Collective Management Organisations of Economic Rights to Conform to Specific Criteria in Determining the Remuneration

(1) In determining fair remuneration in cases when a collective management organisation of economic rights has a duty to administer the economic rights of rightholder of copyright and related rights on the basis of law, it shall take into account:

1) direct commercial benefit obtained from the work or related right object as a result of the relevant use;

2) the purpose, amount and significance of the use of the work or related right object depending on the type of use within the scope of economic activity or other activity;

3) the financial resources invested in the creation or establishment of the work or related right object and other values characterising the economic validity of remuneration. (2) Fair remuneration may be determined also on the basis of other objective criteria not referred to in Paragraph one of this Section, including criteria of indirect commercial or non-financial benefit, which are sufficiently clear and application of which is not related to incommensurate administrative expenses of collective management organisations of economic rights. (3) All users and associations of users of the same category must be determined equal amount of remuneration and basic conditions for the application thereof for a specific type of use of copyright and related right. [18 April 2013; Section shall come into force from 22 M ay 2013. S ee Paragraph 11 of Transitional Provisions]

Section 67. Supervision of the Activities of Collective Management Organisations of Economic Rights

(1) Collective management organisations of economic rights may perform collective management only after obtaining a permit. Permits for the administration of economic rights on a collective basis shall be issued and cancelled by the Ministry of Culture. A permit shall be issued on t he basis of a submission from the organisation to which is appended all the information necessary for evaluation. (2) In issuing a permit to a collective management organisation of economic rights, the Ministry of Culture shall evaluate: 1) whether the articles of association of the organisation conform to this Law; 2) whether the organisation represents a substantial amount of Latvian authors or performers, phonogram producers and other rightholders; 3) whether the organisation is capable of the effective administration of the concrete rights or type of use and whether such are not already ensured by another collective management organisation; 4) other circumstances, which have a significant importance in the collective administration of the concrete rights or type of use. (3) The Ministry of Culture shall supervise the activities of collective management organisations of economic rights, particularly supervising whether:

1) equal provisions are applied to one and the same category of user; 2) the issuance of a licence is not denied without substantiated basis; 3) the apportionment of remuneration and payments occur in accordance with the procedures specified; 4) the provisions regarding collection and apportionment of remuneration are fair; 5) the administration expenditures are justified. (31) In implementing supervision of activities of collective management organisations of economic rights, the Ministry of Culture is entitled: 1) to request that collective management organisations of economic rights provide information regarding their activities, as well as present any documentation thereof, including contracts entered into, reports provided to rightholders, correspondence documentation, minutes of meetings of members and meetings of the board of directors; 2) to participate in meetings of members and meetings of the board of directors of collective management organisations of economic rights as representative thereof in the status of an observer. (4) The Ministry of Culture shall cancel a permit to perform the administration of economic rights on a collective basis if: 1) the organisation after a r epeated request from the Ministry of Culture does not submit information, which is necessary for the performance of supervision; 2) the activities of the organisation do not conform to the law and the deficiencies have not been eliminated within the time period indicated by the Ministry of Culture. (5) Information regarding the entering into effect or cancellation of the permits determined in Paragraphs two and four of this Section shall be published by the Ministry of Culture in the official gazette Latvijas Vēstnesis. (6) A decision to cancel the permit specified in Paragraph one of this Section may be appealed to a court in accordance with the procedures laid down in the Administrative Procedure Law. (7) A collective management organisation of economic rights has a duty to:

1) provide the Ministry of Culture with information requested thereby without delay, but not later than within 15 days after request is received, if a longer time period for providing information is not indicated in the relevant request;

2) inform the Ministry of Culture regarding the date and time of the meeting of members or meeting of the board of directors of the organisation at least seven days in advance. (8) A collective management organisation of economic rights is entitled not to provide the information requested by the Ministry of Culture thereto or not permit the participation of a representative of the Ministry of Culture in the meeting of the board of directors when such issued are reviewed, which are directly related to potential or commenced court proceedings or entering into a contract with the Ministry of Culture or an institution subordinate thereto. [22 April 2004; 31 March 2011; 18 April 2013; 18 December 2014]

Chapter X.1 Mediators

[22 April 2004]

Section 67.1 Use of Mediators

(1) If broadcasting organisations cannot mutually agree regarding retransmission, as well as in the cases specified in Section 18, Paragraph five of this Law, any of the parties may apply to a mediator. (2) An application to commence the mediator procedure shall be addressed to the Ministry of Culture and the other party.

Section 67.2 Selection of a Mediator

(1) The parties may agree regarding the candidature of a mediator or regarding the procedures by which a mediator shall be invited or appointed. If the parties cannot agree regarding the candidature of a mediator or regarding the procedures by which a mediator shall be invited, the mediator may be appointed by the Minister for Culture, on the basis of a written request from the parties. (2) The mediator shall be selected so that his or her independence and neutrality shall not cause justified doubts.

Section 67.3 Course of the Mediator Procedure

(1) If any of the parties has submitted a proposal to resolve the dispute, the mediator procedure shall take place on the basis of such a proposal. (2) The mediator may express proposals to the parties to resolve the dispute and specify a time period within which the parties approve or reject his or her proposal. If none of the parties objects to the proposal of the mediator within a period of three months after receipt of the proposal, it shall be deemed that they have accepted such proposals. (3) A mediator is not entitled to disclose intelligence and information, which has become known to him or her in connection with the mediator procedure. (4) Application by the parties to a mediator shall not influence their right to apply to a court.

Chapter XI Protection of Copyright and Related Rights

[22 April 2004]

Section 68. Infringement of Copyright and Related Rights

(1) Violations of copyright and related rights shall be deemed to be activities by which the personal or economic rights of the rightholders are infringed, including:

1) fixation of copyright and related rights objects, their publication, communicating them to the public, their reproduction or distribution in any form without the consent from the rightholder;

2) activities, by which, without the permission of the rightholders, electronic information regarding the management of rights attached by rightholders has been extinguished, amended or transformed;

3) activities, by which an object of rights for which the electronic information regarding the management of rights has been extinguished, amended or transformed without permission is distributed, broadcast, communicated to the public or published;

4) the destruction or circumvention of such effective technological measures used by the rightholder, which were intended in order to restrict or not allow any activity with the copyright and related right object, or other activities with technological measures if such have occurred without the permission of the rightholder;

5) the manufacture, importation, distribution, sale, lease, advertisement or use for other commercial purposes of such devices or the components thereof, as well as the provision of such services, which are directed towards the circumvention of effective technological measures or the destruction thereof;

6) the non-payment of the compensation provided for in Sections 34, 35, 52 and 62.3 of this Law;

7) non-provision of the information provided for in Section 40, Paragraph five of this Law or provision of such information to an inadequate extent;

8) not sending of the information provided for in Section 62.2, Paragraph five, Clause 1 of this Law before commencing the use of the respective work or related rights object or not sending of the information provided for in Section 62.2, Paragraph five, Clause 3 of this Law immediately after it has become known to the institution, which performed diligent search for rightholders or which has authorised a third party for this purpose. (2) In determining whether an action qualifies as an infringement of copyright or related rights, the restrictions of copyright or related rights specified in this Law shall be taken into account. (3) Copyright and related rights objects or the copies thereof produced as a result of illegal actions are infringing copies. (4) Copyright and related rights objects protected in Latvia which have been imported from countries where such works are not protected by copyright or where the term of protection has expired shall also be deemed to be infringing copies. [6 December 2007; 18 December 2014]

Section 69. General Principles for the Protection of Rights of the Copyright Holders and Related Rightholders

(1) Copyright holders and related rightholders, organisations for collective management of economic rights, and other representatives of copyright holders and related rightholders have the right:

1) to require of the person who has illegally used the object of copyright or related rights to recognise the rights of the copyright holders and related rightholders;

2) to prohibit the use of their works; 3) to require that the person who has illegally used the object of copyright or related

rights renew the status existing prior to the infringement of these rights, and that the illegal activity be stopped or that creative work not be threatened;

4) to require that the person stop the activities that are considered to be preparation for illegal use of the objects of copyright or related rights;

5) to require that the person who has illegally used the object of copyright or related rights compensate the losses and moral damage incurred by the copyright holders or related rightholders;

6) to require that the infringing copies be destroyed; 7) to require that intermediaries the services provided by whom are used in order to

infringe the rights of the copyright holders or related rightholders, or who make such infringement possible, shall perform relevant measures for the purpose of preventing the users from being able to perform such infringements. If the intermediary does not perform relevant measures, the copyright holder or related rightholder or their representative has the right to bring an action against the intermediary. (2) To protect their rights, the copyright holders and related rightholders or their representatives may initiate proceedings. If the rights that are to be protected in accordance with the procedures laid down in Chapter X of this Law have been infringed, an action for protection of the infringed rights shall be brought by the copyright holder or related rightholder himself or herself or, on behalf of the rightholders – by the collective management organisation of economic rights. (3) When bringing an action concerning infringement of rights to a court, the copyright holders and related rightholders shall be exempt from the State fee. Collective management organisations of economic rights, when bringing an action to court concerning infringement of rights that arise from the cases referred to in Section 63, Paragraph five of this Law shall be exempt from the State fee. [8 February 2007]

Section 69.1 Procedures for Determining the Amount of Compensation for Losses and Moral Damage

(1) If objects of copyright or related rights have been illegally used due to the fault of a person, the copyright holders or related rightholders are entitled to require a compensation for the incurred losses and moral damage. (2) The amount of compensation for losses and moral injury shall be determined in accordance with the Civil law. When determining the amount of compensation for losses, the unfair earnings gained by the person who has illegally used the object of copyright or related rights may be taken into consideration. (3) If the amount of actual losses cannot be determined in accordance with Paragraph two of this section, the amount of compensation for losses shall be determined in accordance with the amount which could be received by the copyright holder or related rightholder for the issue of a permit to use the object of copyright or related rights. [8 February 2007]

Section 70. Attachment and Destruction of Infringing Copies

(1) Upon identifying infringing copies, the police or another competent State institution shall seize them. (2) In deciding the liability of the offender, a decision shall be taken regarding destruction of the infringing copies. If the offender is not identified, a decision regarding destruction of the infringing copies shall be taken by the institution, which has seized them.

Section 71. Liability for Infringement of Copyright and Related Rights and the Rights of the Makers of Databases

Depending on the nature of the infringement of copyright or of related rights and the consequences thereof, the person who has illegally used the object of copyright or related rights shall be held liable in accordance with the law. [8 February 2007]

Transitional Provisions

1. The following are repealed: 1) the Law On Copyright and Neighbouring Rights (Latvijas Republikas Augstākās

Padomes un Valdības Ziņotājs, No. 22/23, 1993); 2) the 11 May 1993 decision of the Supreme Council On the Coming into Effect of the

Republic of Latvia Law On Copyright and Neighbouring Rights (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, No. 22/23, 1993).

2. The terms of protection of copyright and related rights provided for in this Law shall apply to all the works and objects of rights which were subject to protection on 1 July 1995 at least in one Member State of the European Union in accordance with the relevant national provisions regarding copyright and related rights. [8 February 2007]

3. The provision of Section 35 of this Law regarding remuneration to authors for reprographic reproduction shall come into force on 1 January 2001.

4. The provision of Section 19, P aragraph two of this Law regarding the payment of remuneration to authors in respect of libraries which are financed from the State budget, or from the budgets of local governments, shall come into force from 1 January 2003.

5. The rights of protection of a database provided for in Section 57 of this Law shall apply also to such databases the creation of which was completed not earlier than 15 years before the coming into force of this Law and which are, on the day of the coming into force of the Law, in conformity with the provisions of Section 5, Paragraph two of this Law. Protection of a database shall not restrict previously acquired rights and shall not affect contracts, which have been entered into before the coming into force of this Law.

6. The rights of performers specified in Section 48, Paragraph two, Clauses 3 and 7 of this Law shall be administered only collectively in relation to the performances fixed in phonograms, which are fixed or published in Latvia up to 15 May 1993. [22 April 2004]

7. Collective management organisations that have been established up to 1 May 2004 shall, not later than by 1 September 2004, obtain a permit to perform the administration of economic rights on a collective basis. [22 April 2004]

8. Until the date of entry into force of new Cabinet regulations, but not later than until 1 September 2007, Cabinet Regulation No. 444 of 27 April 2004, Regulations Regarding Public Lending, shall be applicable insofar as they are not in contradiction to this Law. [8 February 2007]

9. The provisions of Sections 32, 36, 54, 55, 59 and 61 of this Law shall also be applicable with regard to the following states of the European Economic Area: the Republic of Island, the Principality of Liechtenstein and the Kingdom of Norway. [6 December 2007]

10. A collective management organisation of economic rights shall ensure that not later than until 1 June 2013 the information provided for in Section 66, Paragraph six of this Law is posted on its website. [18 April 2013]

11. Section 66.1 of this Law shall come into force from 1 January 2014. [18 April 2013]

12. Amendments to Section 48 of this Law regarding supplementation thereof with Paragraphs nine, ten, eleven, twelve, thirteen, fourteen and fifteen, amendments to Section 55, Paragraph one regarding extending the term of protection of the rights of performers from 50 to 70 years, if the performance is fixed in a phonogram, and regarding supplementation of Section 55 with Paragraph 2.1 regarding the term of protection of the rights of phonogram producers, shall be applicable to fixations of performances and phonograms, the term of protection of the protection of the rights of performers and phonogram producers of which has not expired on 1 November 2013, as well as to fixations of performances and phonograms created after 1 November 2013. [28 November 2013]

13. A contract between a performer and a phonogram producer, by which the performer has transferred to the phonogram producer the right to fixation of his or her performance and which has been concluded prior to 1 January 2014, shall be in effect also during the period, by which

the term of protection of the rights of performers and phonogram producers has been extended in accordance with Paragraph 12 of these Transitional Provisions, insofar as the opposite has not been laid down in the contract between the performer and the phonogram producer. [28 November 2013]

14. The Ministry of Culture, shall until 1 F ebruary 2015, i n accordance with Section 62.2, Paragraph eight of this Law, determine the sources of information to be used within the scope of diligent search for rightholders, publish their list in the official gazette Latvijas Vēstnesis, and post them on its website. [18 December 2014]

Informative Reference to European Union Directives [8 February 2007; 28 November 2013; 18 December 2014]

This Law contains legal provisions arising from: 1) Council Directive 91/250/EEC of 14 May 1991 on the legal protection of computer

programs; 2) Council Directive 92/100/EEC of 19 November 1992 on rental right and lending right

and on certain rights related to copyright in the field of intellectual property; 3) Council Directive 93/83/EEC of 27 September 1993 on the coordination of certain

rules concerning copyright and rights related to copyright applicable to satellite broadcasting and cable retransmission;

4) Council Directive 93/98/EEC of 29 October 1993 harmonizing the term of protection of copyright and certain related rights;

5) Directive 96/9/EC of the European Parliament and of the Council of 11 March 1996 on the legal protection of databases;

6) Directive 2001/29/EC of the European Parliament and of the Council of 22 May 2001 on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society;

7) Directive 2001/84/EC of the European Parliament and of the Council of 27 September 2001 on the resale right for the benefit of the author of an original work of art;

8) Directive 2004/48/EC of the European Parliament and of the Council of 29 April 2004 on the enforcement of intellectual property rights (Text with EEA relevance);

9) Directive 2011/77/EU of the European Parliament and of the Council of 27 September 2011 amending Directive 2006/116/EC on the term of protection of copyright and certain related rights;

10) Directive 2012/28/EU of the European Parliament and of the Council of 25 October 2012 on certain permitted uses of orphan works.

This Law has been adopted by the Saeima on 6 April 2000.

President V. Vīķe-Freiberga

Rīga, 27 April 2000

Autortiesību likums (Ar grozījumiem, stājas spēkā 31.12.2014)

Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 148/150 (2059/2061), 27.04.2000., "Ziņotājs", 11, 01.06.2000.

Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 06.04.2000. Stājas spēkā: 11.05.2000.

Attēlotā redakcija: 31.12.2014. - ... Spēkā esošā

Grozījumi:

06.03.2003. likums / LV, 45 (2810), 21.03.2003. / Stājas spēkā 04.04.2003. 22.04.2004. likums / LV, 69 (3017), 01.05.2004. / Stājas spēkā 01.05.2004. 08.02.2007. likums / LV, 33 (3609), 23.02.2007. / Stājas spēkā 01.03.2007. 06.12.2007. likums / LV, 206 (3782), 22.12.2007. / Stājas spēkā 05.01.2008. 16.12.2010. likums / LV, 205 (4397), 29.12.2010. / Stājas spēkā 01.01.2011. 31.03.2011. likums / LV, 58 (4456), 13.04.2011. / Stājas spēkā 27.04.2011. 18.04.2013. likums / LV, 87 (4893), 08.05.2013. / Stājas spēkā 22.05.2013. 12.09.2013. likums / LV, 188 (4994), 26.09.2013. / Stājas spēkā 01.01.2014. 28.11.2013. likums / LV, 243 (5049), 12.12.2013. / Stājas spēkā 01.01.2014. 18.12.2014. likums / LV, 257 (5317), 30.12.2014. / Stājas spēkā 31.12.2014.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Autortiesību likums

I nodaļa Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) autors — fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs;

2 ) darbs — autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;

3) datu bāze — neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4 ) fiksācija — skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5) filma — audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu pavadījumu vai bez tā;

6) filmas producents — fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

7) fonogramma — izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8 ) fonogrammas producents — fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu;

1/34

9 ) informācija par tiesību pārvaldījumu — autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju;

10) izpildītājs — aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu;

11) izplatīšana — darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta;

12) izziņošana — darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida;

13) publicēšana — darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība;

1 4 ) publiskošana — jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai;

15) publisks izpildījums — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem;

16) publisks patapinājums — darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;

17) reproducēšana — autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta;

18) reprogrāfiskā reproducēšana — darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;

19) tehnoloģiskie līdzekļi — autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs. Tehnoloģiskie līdzekļi uzskatāmi par efektīviem gadījumos, kad autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs kontrolē autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu (ar kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citādu autortiesību un blakustiesību objektu vai datu bāzes pārveidošanu vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi);

20) vizuālās mākslas oriģināldarbs — grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u.tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem. Darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem. Šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis;

21) vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs — komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

2/34

II nodaļa Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi

2.pants. Autortiesību principi

(1) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts.

(2) Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.

(3) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

(4) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā būtu nepārprotami redzama. Šī zīme ietver trīs elementus:

1) burtu "C" aplītī;

2) autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu);

3) darba pirmpublicējuma gadu.

(5) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs.

(6) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu.

3.pants. Autortiesību apjoms

(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalstī.

(4) Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī šo personu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī jebkādā materializētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai citādi darīti zināmi ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

4.pants. Aizsargājamie darbi

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;

3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā;

5) audiovizuālie darbi;

3/34

III nodaļa Autors un autora tiesību pārņēmēji

6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

8) dizaina darbi;

9) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;

11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;

12) citi autoru darbi.

5.pants. Aizsargājamie atvasinātie darbi

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, tiek aizsargāti arī šādi atvasinātie darbi:

1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;

2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts.

(2) Atvasinātie darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem tie atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.

(3) Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

6.pants. Neaizsargājamie darbi

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus un oficiālās konsolidētās versijas;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, apbalvojumus), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

7.pants. Autortiesību subjekti

4/34

(1) Darba autors, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasināto darbu autori, viņu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti.

(2) Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju starpniecību (arī ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību).

8.pants. Autortiesību prezumpcija

(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba vai reproducēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.

(2) Ja darbs ir publiskots vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts, — izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personību un piesaka autorību.

9.pants. Līdzautori

(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.

(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.

(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar pabeigt, viņš nedrīkst kavēt sava darba daļas izmantošanu visa darba pabeigšanai. Šim autoram ir autortiesības uz viņa darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.

10.pants. Salikta darba sastādītājs

(1) Sastādītājam, kura jaunrades rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir autortiesības uz attiecīgā saliktā darba sastādījumu.

(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to patstāvīgi izmantot arī neatkarīgi no attiecīgā krājuma vai saliktā darba.

(3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.

11.pants. Audiovizuāla darba autori

(1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autors, kā arī citas personas, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā.

(2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šā darba producentu.

(3) Audiovizuāla darba autori, izņemot šim audiovizuālajam darbam radītā muzikālā darba autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar audiovizuālā darba producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors savu darbu var izmantot cita veida darbā, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

12.pants. Darba devēja uzdevumā radīta darba autors

(1) Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un

5/34

IV nodaļa Autora tiesības

mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu. Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam.

(2) Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi.

13.pants. Autora līgums par pasūtītu darbu

(1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu.

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts citādi. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt līgumu.

14.pants. Autora personiskās tiesības

(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:

1) autorību — tiesības tikt atzītam par autoru;

2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots;

3) darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam;

4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;

5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

(2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai.

15.pants. Autora mantiskās tiesības

(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) publicēt darbu;

3) publiski izpildīt darbu;

4) izplatīt darbu;

5) raidīt darbu;

6/34

6) retranslēt darbu;

7) padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

8) iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

9) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu;

10) tulkot darbu;

11) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) izplatīt datorprogrammu;

2) padarīt datorprogrammu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, izmantošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, ja šādu darbību rakstveidā atļauj tiesību subjekts);

5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu).

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiskot vai demonstrēt datu bāzi;

2) izplatīt datu bāzi;

3) padarīt datu bāzi pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datu bāzi;

5) tulkot, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu.

(4) Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16.pants. Autora tiesību pāreja

(1) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot un izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu, kā arī par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.

(2) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai šā likuma 15.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības.

(3) Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Autora tiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, šķiramas no šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju.

7/34

V nodaļa Autora mantisko tiesību ierobežojumi

17.pants. Neatsavināmas autora tiesības saņemt atlīdzību vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (droit de suite)

(1) Autors saglabā neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās mākslas oriģināldarbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. Par pirmo šā darba atsavināšanu uzskatāma vizuālās mākslas oriģināldarba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez tās.

(2) Pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pirmās atsavināšanas, oriģināldarbu publiski pārdodot tālāk (izsolē, ar mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala, interneta veikala, izsoļu nama un tamlīdzīga uzņēmuma starp niecību), autoram ir tiesība saņemt atlīdzību:

1) 5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu līdz 50 000,00 euro;

2) 3 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no 50 000,01 euro līdz 200 000,00 euro;

3) 1 procentu par tālākpārdošanas cenas daļu no 200 000,01 euro līdz 350 000,00 euro;

4) 0,5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no 350 000,01 euro līdz 500 000,00 euro;

5) 0,25 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu, kas pārsniedz 500 000,00 euro.

(3) Ikreizējā atlīdzības summa par vienu vizuālās mākslas oriģināldarbu nedrīkst pārsniegt 12 500,00 euro.

(4) Par pārdošanas cenu tiek uzskatīta naudas summa (bez nodokļiem), kuru saņem vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs.

(5) Vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējam ir pienākums 10 dienu laikā pēc darba pārdošanas samaksāt atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kas administrē šīs tiesības.

(6) Pēc šo tiesību administrējošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma pārdevējam (arī veikalam, galerijai, salonam u.tml.) ir pienākums sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atlīdzības administrēšanu. Šāds pieprasījums veicams triju gadu laikā pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pārdošanas.

(7) Vizuālās mākslas oriģināldarba eksemplāra īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības reproducēt darbu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu, nogādājot to uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

(8) Šajā pantā minētās tiesības attiecināmas uz ārvalstu autoriem un viņu mantiniekiem tikai tādā gadījumā, ja konkrētajā valstī aizsargā Latvijas autoru un viņu mantinieku vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas tiesības.

(9) Pēc autora nāves šajā pantā minētās tiesības ir autora mantiniekiem. (22.04.2004. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007., 06.12.2007., 12.09.2013. un

28.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17.1 pants. Naudas zīmes

(1) Latvijas Bankai pieder autortiesības uz lata naudas zīmēm. Latvijas Bankas autortiesības neaizskar naudas zīmēs izmantoto attēlu autoru tiesības tikt atzītiem par autoriem.

(2) Naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka, Eiropas Centrālā banka, centrālā banka vai valsts, kas emitējusi šīs naudas zīmes, sniegusi rakstveida atļauju vai tiek ievērotas Latvijas Bankas, Eiropas Centrālās bankas vai attiecīgās valsts naudas zīmju reproducēšanas prasības. Uz naudas zīmēm neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

8/34

18.pants. Autora mantisko tiesību ierobežošanas principi

(1) Autora tiesības atļaut vai aizliegt sava darba izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu var ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Šajā likumā noteiktos autora mantisko tiesību ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežotu autora likumīgās intereses.

(3) Šaubu gadījumā pieņemams, ka autora tiesības uz darba izmantošanu vai atlīdzības saņemšanu nav ierobežotas.

(4) Ja darba izmantotājam šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā, 21. — 24. un 27.pantā noteiktajos gadījumos ir tiesības izmantot darbu, bet viņš šīs tiesības nevar īstenot autora izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, viņam ir tiesības lūgt, lai autors dod pieeju šiem darbiem, ievērojot autora mantisko tiesību ierobežojumus. Autors var atteikties dot šādu iespēju, ja darba izmantošana ir pretrunā ar šā panta otrās daļas noteikumiem.

(5) Ja darba izmantotājs un autors nevar panākt vienošanos par šā panta ceturtajā daļā noteikto, viņi var vērsties pie vidutāja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 18.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2014.)

19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem, ievērojot šā likuma 20.panta noteikumus;

2) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem, ievērojot šā likuma 21.panta noteikumus;

3) darbs tiek reproducēts, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;

4) darbs tiek izmantots bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām;

5) darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

6) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

7) darbs tiek izmantots publiskā izpildījumā valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

8) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;

9) darbs tiek parodēts vai kariķēts;

10) datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, tulkošanai un citādai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

11) tiek nodrošināta datorprogrammas sadarbspēja;

12) darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot šā likuma 17.pantā noteikto.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

19.1 pants. Darba publisks patapinājums

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek izmantots publiskam patapinājumam.

9/34

(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības aprēķināšanas kārtību attiecībā uz valsts, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu un privātajām bibliotēkām, kā arī atlīdzības izmaksāšanas kārtību un proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem un filmu producentiem.

(3) Atlīdzība par publicēta darba izmantošanu publiskam patapinājumam valsts, pašvaldību, atvasinātu publisku personu un privātajās bibliotēkās maksājama uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas norādīto kontu kredītiestādē.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

20.pants. Darba izmantošana informatīviem mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14.panta un 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts:

1) reproducēt publiskotus un publicētus darbus citātu un fragmentu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos, kā arī ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt, raidīt vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā;

3) fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidorganizācijai — raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

22.pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdu vajadzībām

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumu, redzes un dzirdes invalīdu organizācijas, kā arī bibliotēkas, kuras sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem, bez autora piekrišanas un bez atlīdzības samaksas drīkst nekomerciālos nolūkos reproducēt un izplatīt darbu šiem invalīdiem uztveramā formā, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās invaliditātes gadījumā.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

23.pants. Darbu izmantošana bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt to krājumā esošu darbu, lai to saglabātu, kā arī lai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas, arhīva vai muzeja krājumā esošu darbu, kas sabojāts vai kļuvis nelietojams, ar nosacījumu, ka nav iespējams kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos. Reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādus darbus, kuri publicēti Latvijā un nav pieejami komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar autoru nenosaka citādi.

(2) Bez autora atļaujas valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka to krājumā esošos darbus, kā arī to kopijas, kas izgatavotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pēc pieprasījuma izmantošanai zinātniska pētījuma vai pašizglītības nolūkā padarīt pieejamus fiziskajām personām, kurām ir autorizēta pieeja attiecīgās bibliotēkas, arhīva vai muzeja telpās īpaši ierīkotiem datoriem. Šo pakalpojumu attiecīgā bibliotēka, arhīvs vai muzejs nodrošina, izmantojot tikai īpaši

10/34

aizsargātus iekšējos tīklus.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums attiecas arī uz valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā iekļautajām reģistrētām valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisku personu bibliotēkām, kurām slēgtā tīklā pieejama Latvijas digitālā bibliotēka.

(4) Lai nodrošinātu šā panta otrās daļas noteikuma izpildi un atlīdzības maksāšanu atbilstoši šā likuma 19.1 pantam, valsts un pašvaldību bibliotēkas veic bibliotēku lietotājiem izsniegto darbu uzskaiti saskaņā ar Bibliotēku likuma 15.panta noteikumiem.

(5) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām. (06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

24.pants. Darba reproducēšana tiesvedības mērķiem

(1) Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas ir atļauts darbu reproducēt tiesvedības mērķiem atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana

(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.

(2) Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

26.pants. Darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt darbu:

1) valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā apjomā;

2) izglītības programmas īstenošanas ietvaros mācību procesam atbilstošā apjomā nekomerciālam nolūkam, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu un ievērojot nosacījumu, ka darbs tiek publiski izpildīts auditorijai, kurā ir tikai pedagogi, izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

27.pants. Brīvs ieraksts īslaicīgai izmantošanai raidorganizācijām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, raidorganizācija drīkst izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai raidorganizācijai ir tiesības izmantot raidīšanai, ja šādus ierakstus raidorganizācija izdara par saviem līdzekļiem savām vajadzībām.

(2) Raidorganizācijas pienākums ir viena mēneša laikā pēc tādu ierakstu izgatavošanas tos iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar darba autoru.

(3) Darba ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt oficiālos arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai ir nepieciešama autora atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

28.pants. Darba reproducēšana tehniskai izmantošanai raidorganizācijā

11/34

(Izslēgts ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

29.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanas, tulkošanas, adaptēšanas un jebkādas citādas pārveidošanas tiesībām

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas izmantošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, tulkošanai, adaptēšanai vai jebkādai citādai pārveidošanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša autortiesību subjekta atļauja, ja vien šīs darbības (arī kļūdu labošana) ir nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datorprogrammas izmantošanas tiesību likumīgajam ieguvējam, slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību subjekta atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma funkcionē, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī persona attiecīgās darbības veic, datorprogrammu ielādējot, demonstrējot, izmantojot, pārraidot vai glabājot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

30.pants. Datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana

(1) Autortiesību subjekta atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām. Šāda izmantošana pieļaujama, ievērojot šādu noteikumu kopumu:

1) attiecīgās darbības veic persona, kas likumīgi ieguvusi tiesības izmantot datorprogrammas kopiju;

2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija iepriekš nav bijusi viegli pieejama;

3) šīm darbībām ir pakļautas tikai tās datorprogrammas daļas, kas vajadzīgas sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem kā tikai sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumu, kad tas nepieciešams sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

3) izmantot nolūkā izstrādāt, ražot vai pārdot būtiski līdzīgu datorprogrammu vai veikt kādu citu darbību, ar kuru tiek pārkāptas autortiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

31.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datu bāzēm

(1) Likumīgs datu bāzes vai tās eksemplāra lietotājs bez datu bāzes autora atļaujas var veikt darbības, kas vajadzīgas, lai piekļūtu datu bāzes saturam un to izmantotu. Ja datu bāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datu bāzes, iepriekšminētais noteikums attiecas tikai uz šo daļu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

32.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Tiesības izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots vai citādi atsavināts Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos objektos ietvertiem darbiem vai to kopijām, kuras ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

12/34

33.pants. Darba īslaicīga reproducēšana

Bez autora piekrišanas un bez atlīdzības ir atļauts īslaicīgi reproducēt darbu, ja darba reproducēšana ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska sastāvdaļa un reproducēšanas mērķis ir atļaut starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu datortīklā starp trešajām personām vai likumīgu izmantošanu un ja šai reproducēšanai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

34.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts darbus, kas iekļauti tiesiski iegūtā filmā vai fonogrammā vai arī citā aizsargājamā darba izpausmes formā, kā arī vizuālos darbus reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība).

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskai lietošanai maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.) izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti izmantošanai profesionālā darbībā raidorganizācijās vai iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos, kā arī tad, ja fiziskās personas tos ieved nekomerciālos nolūkos.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji neizmantoti tiek izvesti no Latvijas, personām, kuras samaksājušas nesēja atlīdzību, ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām un tukšajiem materiālajiem nesējiem ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kura minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.

(7) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.

(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām un datubāzēm. (22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Darbus reprogrāfiski reproducēt fiziskās personas labā un tās personiskai lietošanai drīkst personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās. Autori un izdevēji ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu.

(2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās.

(3) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, kā arī tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību pēc vienošanās ar šā panta otrajā daļā minētajām personām vai ar šādu personu apvienību nosaka autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(4) Ministru kabinets izveido komisiju, kas pārstāv valsts pārvaldi un vienojas ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par attiecīgās atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu. Komisijas sastāvā iekļauj Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Komisijas panākto vienošanos apstiprina Ministru kabinets.

13/34

VI nodaļa Autortiesību termiņš

(5) Atlīdzību iekasē, sadala un autoriem un izdevējiem izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju atbilstoši šā likuma 67.pantam.

(6) Iekasēto atlīdzību starp autoriem un izdevējiem sadala, pamatojoties uz Nacionālajā kopkatalogā iekļautiem iespieddarbiem, kas piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu, un ievērojot šādus nosacījumus:

1) veicot sadali, ņem vērā Nacionālajā kopkatalogā iekļauto darbu skaitu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopoto informāciju par iespiedlokšņu skaitu, bet neņem vērā darbu saturu;

2) autori un izdevēji vienojas par proporcionālo sadali atsevišķi periodiskajiem un neperiodiskajiem darbiem, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus.

(06.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. un 18.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2014.)

36.pants. Vispārīgie noteikumi par autortiesību termiņu

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus.

(2) Ja valsts, kurā darbs ir radīts, saskaņā ar Bernes konvencijas "Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību" 5.panta ceturto daļu nav Eiropas Savienības dalībvalsts un darba autors nav Eiropas Savienības pilsonis, šā darba aizsardzības termiņš Eiropas Savienībā izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķir darba izcelsmes valsts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

37.pants. Autortiesību termiņš attiecībā uz atsevišķiem darbu veidiem

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no šīm personām:

1) režisors;

2) scenārija autors;

3) dialogu autors;

4) audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors.

(2) Autortiesības uz darbu, kas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai. Ja minētajā laikā autors, kura darbs likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemēroti šā likuma 36.panta pirmās daļas noteikumi.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai kuru izmantošana no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa tiek atskaitīti aizlieguma vai ierobežojuma gadi.

(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no likumīgas publicēšanas brīža un kuri publicēti sējumos, daļās, laidienos vai epizodēs, ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(6) Darbam, kura aizsardzības termiņš netiek aprēķināts no autora vai autoru nāves brīža, aizsardzība ir beigusies, ja 70 gadu laikā pēc šā darba radīšanas tas likumīgi nav kļuvis pieejams sabiedrībai.

(7) Ikviena persona, kura pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst tiesības, kas pielīdzināmas autora mantiskajām tiesībām un ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās

14/34

VII nodaļa Darba izmantošanas tiesības

darbu, iegūst tiesības, kas pielīdzināmas autora mantiskajām tiesībām un ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

38.pants. Autortiesību termiņa aprēķināšana

Šajā nodaļā paredzētā autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šā likuma 36. un 37.pantā minētie termiņi.

39.pants. Darbi, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš

(1) Darbus, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot jebkura persona, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību saskaņā ar šā likuma 14.panta noteikumiem.

(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.

40.pants. Darba izmantošanas tiesības

(1) Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību subjekta atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz 10 dienas pirms attiecīgā pasākuma.

(5) Darbu izmantotājiem pēc autortiesību subjekta, kā arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par izmantotajiem darbiem tādā apjomā, kādu pieprasa attiecīgi autortiesību subjekts vai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

41.pants. Licences līgums

(1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu.

(2) Licences līgumā var paredzēt, ka licencē tiek piešķirtas tiesības darbu izmantot vienā vai vairākos norādītajos veidos, kā arī tiesības nodot licenci trešajām personām (sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu norādījumu nav, darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.

(3) Ja licences līgumā atlīdzības lielums nav konkretizēts, strīda gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.

42.pants. Licence un tās veidi

(1) Licence ir atļauja izmantot attiecīgo darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem, kādi norādīti licencē. Ir vienkārša licence, izņēmuma licence un vispārēja licence.

(2) Vienkārša licence dod licences saņēmējam tiesības veikt tajā norādītās darbības vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras arī saņēmušas vai saņems attiecīgo licenci.

15/34

VIII nodaļa Blakustiesības

(3) Izņēmuma licence dod tiesības veikt tajā norādītās darbības vienīgi licences saņēmējam.

(4) Vispārējo licenci izsniedz autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un šī licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus pārstāv šī organizācija.

43.pants. Licences un licences līguma forma

(1) Jebkura licence izsniedzama rakstveidā.

(2) Licences līgumu var slēgt gan mutvārdos, gan rakstveidā.

(3) Rakstveidā slēdzami šādi licences līgumi:

1) izdevniecības līgums;

2) līgums par darba publiskošanu;

3) līgums par audiovizuāla darba radīšanu;

4) līgums, kas nosaka tādas tiesības, kādas ietvertas vispārējā vai izņēmuma licencē.

44.pants. Licences līguma vai licences termiņš

(1) Laiks, uz kādu noslēgts licences līgums vai izsniegta licence, tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors vai cits autortiesību subjekts var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci, sešus mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.

(3) Licences līgumā vai licencē iekļautais noteikums par autora atteikšanos no šā panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām nav spēkā.

45.pants. Teritorija, kurā ir spēkā licences līgums vai licence

(1) Licences līgumā vai licencē norādāma teritorija, kurā līgums vai licence ir spēkā.

(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence.

46.pants. Darba noma

(1) Autors saglabā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par iznomāšanu arī tad, ja viņš ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām producentam.

(2) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām trešajām personām, viņš saglabā tiesības saņemt atlīdzību par nomu.

(3) Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

47.pants. Blakustiesību objekti un subjekti

(1) Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības.

16/34

(2) Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri tikai retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nav blakustiesību subjekti.

(5) Fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz autortiesību un blakustiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no viena blakustiesību subjekta par blakustiesību objekta izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no cita blakustiesību subjekta un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav savstarpēji aizvietojamas.

(6) Blakustiesību subjekti īsteno šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības.

(7) Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu "P" aplītī un fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu.

(8) Persona, kuras vārds, pseidonīms vai nosaukums ir norādīts uz blakustiesību objekta, pievienots tam vai parādās saistībā ar blakustiesību objektu, uzskatāma par blakustiesību subjektu, ja nav pierādīts pretējais.

(9) Blakustiesību subjekta tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā izteikts vai ietverts blakustiesību objekts. Blakustiesību subjekta tiesības šķiramas no materiālā objekta valdījuma. Blakustiesību objekta valdījuma pāreja pati par sevi nerada blakustiesību subjekta tiesību pāreju.

(10) Attiecībā uz blakustiesību objektu izmantošanu piemērojami šā likuma 40.—45.panta noteikumi.

(11) Blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

48.pants. Izpildītāju tiesības

(1) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, kā arī gadījumā, kad mantiskās tiesības tiek nodotas, attiecībā uz savu izpildījumu un tā fiksāciju ir tiesības:

1) prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams izpildījuma izmantošanas veida dēļ;

2) iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai.

(3) Izpildītājam attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) izplatīt izpildījuma fiksāciju;

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju;

7) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju.

17/34

(4) Ja izpildītāji ar filmas producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par audiovizuāla darba radīšanu, var uzskatīt, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas iznomātāja tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju ir nodevis vai arī saskaņā ar šā panta ceturto daļu var uzskatīt, ka ir nodevis fonogrammas vai filmas producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu. Vienošanās par izpildītāja atteikšanos no tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

(6) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 51.panta trešo daļu.

(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību. Atlīdzība maksājama izpildītājam vai pilnvarotai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(8) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(9) Ja fonogrammas producents nepiedāvā nopirkt fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nenodrošina fonogrammas pieejamību sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, izpildītājam, paziņojot par to 12 mēnešus iepriekš, ir tiesības izbeigt līgumu, ar kuru tas ir nodevis fonogrammas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) ir pagājuši 50 gadi pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas vai likumīgas publiskošanas, ja fonogramma nav publicēta;

2) fonogrammas producents 12 mēnešu laikā pēc tam, kad izpildītājs tam ir paziņojis par nodomu izbeigt līgumu, nepiedāvā nopirkt fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā un nenodrošina fonogrammas pieejamību sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(10) Ja izpildītājs šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā izbeidz līgumu, ar kuru tas ir nodevis fonogrammas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, fonogrammas producenta tiesības uz fonogrammu izbeidzas. Izpildītāja un fonogrammas producenta vienošanās par to, ka izpildītājs atsakās no tiesībām izbeigt līgumu, ar kuru izpildītājs ir nodevis fonogrammas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, nav spēkā.

(11) Ja fonogrammā fiksēti vairāku izpildītāju izpildījumi, šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības izbeigt līgumu ar fonogrammas producentu izpildītāji var īstenot tikai kopīgi, tai skaitā ar kopīga pārstāvja starpniecību. Neviens izpildītājs nevar bez pietiekama pamatojuma atteikt pārējiem izpildītājiem, kuru izpildījumi fiksēti fonogrammā, izlietot šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības izbeigt līgumu.

(12) Ja izpildītājs ir nodevis fonogrammas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju par vienreizēju atlīdzību, izpildītājam ir tiesības no fonogrammas producenta saņemt ikgadēju papildu atlīdzību 20 procentu apmērā no ieņēmumiem, kurus fonogrammas producents guvis gadā pirms minētās papildu atlīdzības izmaksāšanas, reproducējot, izplatot un nodrošinot attiecīgās fonogrammas pieejamību sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Ja fonogrammā fiksēti vairāku izpildītāju izpildījumi, kopējais izpildītājiem izmaksājamās ikgadējās papildu atlīdzības apjoms atbilst 20 procentiem no šajā daļā minētajiem fonogrammas producenta ieņēmumiem. Aprēķinot ikgadējās papildu atlīdzības lielumu, ņem vērā fonogrammas producenta ieņēmumus pirms jebkāda veida atskaitījumu veikšanas.

(13) Izpildītājam ir tiesības saņemt šā panta divpadsmitajā daļā norādīto ikgadējo papildu atlīdzību par katru kalendāra gadu, sākot no nākamā gada pēc piecdesmitā gada, kad fonogramma ir likumīgi publicēta vai, ja tā nav publicēta, likumīgi publiskota. Vienošanās, ar kuru izpildītājs atsakās no tiesībām saņemt ikgadējo papildu atlīdzību, nav spēkā. Tiesības saņemt ikgadējo papildu atlīdzību administrē viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(14) Fonogrammas producentam pēc pieprasījuma ir pienākums sniegt izpildītājam vai tā pilnvarotajai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai visu informāciju, kas nepieciešama šā panta divpadsmitajā daļā minētās papildu atlīdzības izmaksas nodrošināšanai, tai skaitā sniegt informāciju par fonogrammas producenta gūtajiem ieņēmumiem no attiecīgās fonogrammas izmantošanas.

(15) Ja izpildītājs ir nodevis fonogrammas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju par regulāru atlīdzību, fonogrammas producents nedrīkst no izpildītājam paredzētajiem maksājumiem atskaitīt avansa maksājumus vai jebkādus citus līgumā ar izpildītāju noteiktus atskaitījumus pēc šādu termiņu beigām:

1) 50 gadi pēc tam, kad likumīgi publicēta fonogramma, kurā fiksēts izpildītāja izpildījums;

18/34

2) 50 gadi pēc fonogrammas likumīgas publiskošanas, ja fonogramma nav publicēta. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 28.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk . Pārejas

noteikumu 12.punk tu)

49.pants. Līgums par audiovizuāla darba radīšanu

(1) Ar līgumu par audiovizuāla darba radīšanu izpildītājs nodod filmas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, publiskošanu un reproducēšanu. Filmas producentam nav tiesību izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā, ja līgumā nav noteikts citādi. Līgums par audiovizuāla darba radīšanu slēdzams rakstveidā.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru attiecīgā darba izmantošanas veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

50.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības filmas oriģinālu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) retranslēt pa kabeļiem;

3) padarīt pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tiem var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) nomāt, īrēt un publiski patapināt;

5) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt. (22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

51.pants. Fonogrammu producenta tiesības

(1) Fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības fonogrammu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) padarīt pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammu producents vai tas noticis ar viņa piekrišanu;

4) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(3) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu, īri un publisku patapinājumu veic izpildītāju un fonogrammu producentu pilnvarotas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammu producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā starp blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

52.pants. Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošana

(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, publiskošanu, publisko izpildījumu, no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu, retranslāciju pa kabeļiem un citus publiskošanas

19/34

veidus. Par komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kuras ir likumīgi padarītas pieejamas sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(2) Dokumentam, kas apliecina šā panta pirmajā daļā paredzēto tiesību ievērošanu, jāatrodas pie izmantotāja komerciālos nolūkos publicēto fonogrammu izmantošanas brīdī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

53.pants. Raidorganizāciju tiesības

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:

1) publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju piesaistīšanai;

2) pārraidīt programmu nesošus signālus ar jebkuras citas raidorganizācijas, kabeļoperatora vai cita izplatītāja palīdzību;

3) iegūt jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju), ja iegūšana netiek veikta personiskai lietošanai, un pavairot vai izplatīt jebkuru šādu fotogrāfiju;

4) retranslēt raidījumu pa kabeļiem;

5) padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) fiksēt jebkuru raidījumu ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt raidījuma fiksāciju un izplatīt jebkuru šādu fiksāciju.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

(3) Raidorganizācijai ir tiesības raidīt un publiskot tos audiovizuālos darbus un fonogrammas, kas likumīgi ievietoti tās arhīvā līdz likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993.), maksājot atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektiem atbilstoši mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktajam atlīdzības lielumam (63.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Blakustiesību subjektu tiesības atļaut vai aizliegt blakustiesību objekta izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu drīkst ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Šajā likumā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar blakustiesību objektu normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(3) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta piekrišanas un bez atlīdzības samaksas blakustiesību objekts tiek izmantots, kā arī fiksēts:

1) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu aprakstos informatīvajam mērķim atbilstošajā apjomā;

2) citos nolūkos, kas attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu noteikti šā likuma 21., 22., 24., 25., 26., 27. un 33.pantā;

3) šā likuma 23.pantā minētajos gadījumos ar noteikumu, ka reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādas filmas un fonogrammas, kuras publicētas Latvijā un nav pieejamas komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar blakustiesību subjektiem nenosaka citādi.

(4) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta piekrišanas, bet samaksājot

20/34

viņam taisnīgu atlīdzību, filmas un fonogrammas, kā arī blakustiesību objekti, kas iekļauti filmā vai fonogrammā, tiek izmantoti publiskam patapinājumam. Atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 19.1 panta otrā un trešā daļa.

(5) Bez blakustiesību subjekta piekrišanas fiziskajai personai atļauts likumīgi iegūtas filmas vai fonogrammas, kā arī blakustiesību objektus, kas iekļauti likumīgi iegūtā filmā vai fonogrammā, reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Blakustiesību subjekti ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šā panta pirmajā daļā minētās kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība). Nesēja atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 34.panta otrā— septītā daļa.

(6) Ja blakustiesību objekta izmantošana saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto nav iespējama blakustiesību subjekta izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(7) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu, kad tās pirmo reizi tika pārdotas vai citādi atsavinātas Eiropas Savienībā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai tas izdarīts ar viņu piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem blakustiesību objektiem un to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

55.pants. Blakustiesību termiņš

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija fonogrammā ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 70 gadus pēc fonogrammas publicēšanas vai publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā. Ja šajā laikā izpildījums netiek fiksēts fonogrammā, bet tiek fiksēts citā veidā, tad aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc attiecīgās fiksācijas likumīgas publicēšanas vai publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.

(2) Filmas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā filma ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā.

(21) Fonogrammas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā fonogramma ir likumīgi publicēta vai, ja tā nav publicēta, likumīgi publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 70 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas.

(3) Raidorganizācijas tiesības ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides.

(31) Šā panta pirmajā, otrajā, 2.1 un trešajā daļā noteiktie aizsardzības termiņi ir spēkā arī tādā gadījumā, ja tiesību subjekts nav Eiropas Savienības pilsonis, bet vismaz viena Eiropas Savienības dalībvalsts tam nodrošina aizsardzību. Šāds aizsardzības termiņš izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķīrusi valsts, kuras pilsonis ir tiesību subjekts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā, otrajā, 2.1 un trešajā daļā noteikto termiņu, ja vien Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(4) Šajā pantā paredzētais blakustiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 06.12.2007. un 28.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk . Pārejas noteikumu 12.punk tu)

56.pants. Blakustiesību apjoms

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) izpildītājs ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) izpildījums veikts Latvijā;

21/34

IX nodaļa Datu bāzes aizsardzības īpatnības (sui generis)

3) izpildījums fiksēts fonogrammā, kas ir aizsargājama saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem;

4) izpildījums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts raidorganizācijas raidījumā, kas ir aizsargājams saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) fonogrammas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) skaņas pirmā fiksācija veikta Latvijā;

3) fonogrammas publicēšana vai publiskošana veikta Latvijā.

(3) Filmas producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) filmas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) filmas pirmā fiksācija veikta Latvijā.

(4) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

57.pants. Datu bāzes veidotāja tiesības

(1) Par tādas datu bāzes veidotāju, kuras izveidošanā, pārbaudē vai noformēšanā ir ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (5.panta otrā daļa), atzīstama fiziskā vai juridiskā persona, kas datu bāzes veidošanā uzņēmusies iniciatīvu un ieguldījuma risku.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas tā daļas:

1) iegūšanu, kas nozīmē visa datu bāzes satura vai tā būtiskas daļas pastāvīgu vai īslaicīgu (pagaidu) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē publiskas piekļūšanas nodrošināšanu jebkādā formā visam datu bāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārsūtīšanas formas.

(3) Publisks patapinājums nav uzskatāms par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datu bāzes satura daļas, ja tas notiek ar darbībām, kas ir pretrunā ar normālu šīs datu bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

58.pants. Datu bāzes izmantotāja tiesības un pienākumi

(1) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir tiesības iegūt vai atkārtoti izmantot jebkādā nolūkā nebūtisku kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamu datu bāzes satura daļu. Šis nosacījums attiecas tikai uz to datu bāzes daļu, kuru likumīgam izmantotājam ir atļauts iegūt vai atkārtoti izmantot.

22/34

(2) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir jāievēro ar datu bāzē iekļautajiem darbiem vai materiāliem saistīto autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības.

(3) Publiski pieejamas datu bāzes izmantotājs nedrīkst veikt darbības, kas ir pretrunā ar normālu šīs datu bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

59.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ierobežojumi

(1) Bez publiski pieejamas datu bāzes veidotāja piekrišanas likumīgie datu bāzes izmantotāji drīkst:

1) iegūt neelektroniskas datu bāzes saturu personiskiem mērķiem;

2) iegūt būtisku datu bāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos, obligāti norādot avotu, turklāt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;

3) iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datu bāzes satura daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.

(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota vai citādi atvasināta Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai tas izdarīts ar viņa piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

60.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību termiņš

(1) Šā likuma 57.panta otrajā daļā noteiktās tiesības ir spēkā 15 gadus no dienas, kad pabeigta datu bāzes izveide. Termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc datu bāzes izveides dienas.

(2) Ja datu bāze ir kļuvusi sabiedrībai pieejama, pirms beidzies šā panta pirmajā daļā noteiktais termiņš, aizsardzības tiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc dienas, kad datu bāze ir kļuvusi publiski pieejama, un ir spēkā 15 gadus.

(3) Ja datu bāzes saturā tiek izdarīti jebkādi būtiski kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējami grozījumi, kā arī tajā radušās izmaiņas uzkrājušos secīgu papildinājumu, izslēgumu vai grozījumu dēļ un to rezultātā var uzskatīt, ka ir veikts būtisks kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējams jauns ieguldījums, šādai datu bāzei ir tiesības uz savu aizsardzības termiņu un tiek piemēroti šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi.

61.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ietvari

(1) Datu bāzes veidotāja — fiziskās personas — tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai ja Latvija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Datu bāzes veidotāja — juridiskās personas — tiesības tiek atzītas, ja šī juridiskā persona izveidota saskaņā ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Eiropas Savienībā. Ja juridiskajai personai Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas vai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts ekonomiku.

(3) Ja datu bāze ir veidota ārpus Latvijas un uz to nevar attiecināt šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus, tā ir aizsargājama, pamatojoties uz Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

62.pants. Datu bāzes veidotāja tiesību aizsardzība

Datu bāzes veidotāja tiesības aizsargājamas atbilstoši šā likuma XI nodaļas noteikumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

23/34

IX1 nodaļa Nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošana

(Nodaļa 18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2014.)

62.1 pants. Nenosakāmu autortiesību subjektu darbi

(1) Ievērojot šajā nodaļā noteikto, bibliotēkām, izglītības iestādēm un muzejiem, kā arī arhīviem, iestādēm, kuru funkcijās ietilpst filmu vai skaņu ierakstu saglabāšana, un sabiedriskajām raidorganizācijām to krājumos iekļautus nenosakāmu autortiesību subjektu darbus bez autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanas atļauts:

1) reproducēt, lai izgatavotu to kopijas ciparu formātā, indeksētu, kataloģizētu, saglabātu vai restaurētu, padarītu pieejamus sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tiem var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

2) padarīt pieejamus sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tiem var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(2) Nenosakāmu autortiesību subjektu darbi šā likuma izpratnē ir bibliotēku, izglītības iestāžu un muzeju krājumos, kā arī arhīvu un to iestāžu krājumos, kuru funkcijās ietilpst filmu vai skaņu ierakstu saglabāšana, iekļauti darbi un blakustiesību objekti, kuri ir pirmo reizi publicēti vai pārraidīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuru tiesību subjektus pēc rūpīgas meklēšanas nav izdevies noskaidrot vai atrast:

1) darbi, kas publicēti kā grāmatas, žurnāli, laikraksti vai citi rakstveida materiāli;

2) audiovizuāli darbi, tai skaitā kinematogrāfiski darbi, un to fiksācijas;

3) fonogrammas;

4) darbi un blakustiesību objekti, kas iekļauti šajā daļā minētajos darbos un blakustiesību objektos.

(3) Nenosakāmu autortiesību subjektu darbi šā likuma izpratnē ir arī sabiedrisko raidorganizāciju arhīvos iekļautie līdz 2002.gada 31.decembrim radītie audiovizuālie darbi, tai skaitā kinematogrāfiski darbi, to fiksācijas un fonogrammas, kā arī darbi un blakustiesību objekti, kas iekļauti iepriekšminētajos darbos un blakustiesību objektos, ja attiecīgie darbi vai blakustiesību objekti ir pirmo reizi publicēti vai pārraidīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un to tiesību subjektus pēc rūpīgas meklēšanas nav izdevies noskaidrot vai atrast.

(4) Darbus un blakustiesību objektus, kuri nav publicēti vai pārraidīti, atļauts izmantot šajā pantā noteiktajā kārtībā, ja šā panta pirmajā daļā minētā institūcija, kas vēlas tos izmantot, ar attiecīgo tiesību subjektu atļauju ir padarījusi tos pieejamus sabiedrībai citādā veidā un ir pamats pieņemt, ka tiesību subjekti nebūtu iebilduši pret šā panta pirmajā daļā norādīto izmantošanu.

(5) Darbus un blakustiesību objektus, kam ir vairāki tiesību subjekti, no kuriem ne visus pēc rūpīgas meklēšanas ir izdevies noskaidrot un atrast, var izmantot kā nenosakāmu autortiesību subjektu darbus, ja noskaidrotie un atrastie tiesību subjekti ir piekrituši šā panta pirmajā daļā norādītajai izmantošanai.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas ir tiesīgas izmantot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai sasniegtu mērķus, kuri saistīti ar šo institūciju uzdevumiem, kurus tās veic sabiedrības interesēs, jo īpaši lai saglabātu vai restaurētu to krājumos iekļautos darbus un blakustiesību objektus, kā arī lai kultūras pieejamības un vispārējās izglītošanas nolūkā nodrošinātu piekļuvi to krājumiem, tai skaitā ciparu formātā. Izmantojot nenosakāmu autortiesību subjektu darbus, šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas norāda noskaidrotos autorus un citus tiesību subjektus.

(7) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas ir tiesīgas gūt ieņēmumus no nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas tikai tādā apjomā, lai segtu izmaksas, kas šīm institūcijām radušās, izgatavojot attiecīgo darbu vai blakustiesību objektu kopijas ciparu formātā un padarot tos pieejamus sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tiem var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

62.2 pants. Tiesību subjektu rūpīga meklēšana un tās dokumentēšana

24/34

(1) Šā likuma 62.1 pantā minētos katra darba un blakustiesību objekta tiesību subjektus meklē ar lielāko rūpību, lai noteiktu, vai tas ir nenosakāmu autortiesību subjektu darbs. Tiesību subjektus rūpīgi meklē, pirms uzsākta attiecīgā darba vai blakustiesību objekta izmantošana, un to dara labā ticībā, izmantojot šā panta astotajā daļā minētos informācijas avotus, tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā attiecīgais darbs vai blakustiesību objekts publicēts vai pārraidīts pirmo reizi, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā norādītos gadījumus. Ja ir pamats uzskatīt, ka informācija par tiesību subjektiem pieejama citā valstī, tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmanto arī šajā valstī pieejamos informācijas avotus.

(2) Ja audiovizuālā, tai skaitā kinematogrāfiskā, darba producenta atrašanās vieta vai pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) ir Eiropas Savienības dalībvalstī, šā darba tiesību subjektu rūpīgi meklē attiecīgajā dalībvalstī.

(3) Šā likuma 62.1 panta ceturtajā daļā minēto darbu un blakustiesību objektu tiesību subjektus rūpīgi meklē tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā saimniecisko darbību veic institūcija, kas attiecīgo darbu vai blakustiesību objektu ar tiesību subjekta atļauju ir padarījusi pieejamu sabiedrībai.

(4) Tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu veic šā likuma 62.1 panta pirmajā daļā minētā institūcija vai tās pilnvarota trešā persona.

(5) Institūcija, kas veic tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu vai šim nolūkam pilnvarojusi trešo personu, dokumentē meklēšanas gaitu un rezultātus, lai pamatotu to, ka tiesību subjekti meklēti rūpīgi. Pēc rūpīgas meklēšanas attiecīgā institūcija Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nosūta:

1) tiesību subjekta rūpīgas meklēšanas rezultātus, kas pamato darba vai blakustiesību objekta atzīšanu par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;

2) informāciju par veidiem, kādos institūcija izmanto nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;

3) informāciju par nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusa izbeigšanu vai jebkādām izmaiņām šajā statusā attiecībā uz institūcijas izmantotu darbu vai blakustiesību objektu;

4) institūcijas kontaktinformāciju, tai skaitā tās nosaukumu, adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru.

(6) Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties pārsūta to Eiropas Savienības aģentūrai "Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs".

(7) Nav jāmeklē to darbu un blakustiesību objektu tiesību subjekti, kuri Eiropas Savienības aģentūras "Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs" datubāzē ir norādīti kā nenosakāmu autortiesību subjektu darbi.

(8) Tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmantojamos informācijas avotus, konsultējoties ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, citām autortiesību un blakustiesību subjektu organizācijām un šā likuma 62.1 panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, nosaka un atjauno Kultūras ministrija. Informācijas avotu sarakstu un tā grozījumus Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto savā mājaslapā.

62.3 pants. Nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusa izbeigšana

(1) Tiesību subjektiem, kurus pēc rūpīgas meklēšanas nav izdevies noskaidrot vai atrast un kuru darbi vai blakustiesību objekti atzīti par nenosakāmu autortiesību subjektu darbiem vai pielīdzināti tiem saskaņā ar šā likuma 62.1 panta piekto daļu, ir tiesības pieprasīt, lai institūcija, kas veica tiesību subjektu meklēšanu, izbeidz nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusu attiecībā uz konkrēto darbu vai blakustiesību objektu. Šādam pieprasījumam jābūt pamatotam.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas institūcija, kas veica attiecīgā darba vai blakustiesību objekta tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu, nekavējoties izskata šo pieprasījumu un izbeidz nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusu, pārtraucot attiecīgā darba vai blakustiesību objekta izmantošanu un par statusa izbeigšanu informējot Latvijas Nacionālo bibliotēku.

(3) Ja institūcija, kas veica tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu, vairs nepastāv, tiesību subjektiem, kurus pēc rūpīgas meklēšanas nav izdevies noskaidrot vai atrast un kuru darbi vai blakustiesību objekti atzīti par nenosakāmu autortiesību subjektu darbiem vai pielīdzināti tiem saskaņā ar šā likuma 62.1 panta piekto daļu, ir tiesības pieprasīt, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka izbeidz nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusu attiecībā uz konkrēto darbu vai

25/34

X nodaļa Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

blakustiesību objektu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie tiesību subjekti ir tiesīgi par darba vai blakustiesību objekta izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību no institūcijas, kas izmantojusi attiecīgo darbu vai blakustiesību objektu.

(5) Nosakot šā panta ceturtajā daļā minētās atlīdzības lielumu, ņem vērā:

1) darba vai blakustiesību objekta izmantošanas apjomu un mērķi;

2) sabiedrības interesēs veiktos uzdevumus un izmantojuma nozīmi šo uzdevumu veikšanā;

3) izmantošanas nekomerciālo raksturu;

4) iespējamo kaitējumu, kas ar darba vai blakustiesību objekta izmantošanu nodarīts tiesību subjektam.

(6) Institūcija, kurai ir pienākums izmaksāt tiesību subjektam šā panta ceturtajā daļā minēto atlīdzību, vienojas ar tiesību subjektu par atlīdzības lielumu un izmaksā to saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesību subjekta pieprasījuma saņemšanas, pārskaitot to uz tiesību subjekta norādīto norēķinu kontu.

63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma vispārīgie noteikumi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu, darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori, un tās darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(4) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido, ja vien tiesību subjektu intereses nav pretējas, izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti, un tās darbības mērķis ir blakustiesību kolektīva pārvaldīšana.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskai lietošanai;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.

(6) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta piektajā daļā noteikto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai viena attiecīgi katras autortiesību un blakustiesību subjektu grupas izveidota mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(7) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var pārstāvēt citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses.

26/34

(8) Tikai viena mantisko tiesību pārvaldījuma organizācija bez citas mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijas pilnvarojuma veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz publisku patapinājumu, kā arī reproducēšanu un reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

64.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvības tiesību apjoms

(1) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(2) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar noslēgtajiem rakstveida līgumiem aizstāv autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, kuras izriet no autortiesībām vai blakustiesībām.

(21) Starp mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un autortiesību subjektu vai blakustiesību subjektu noslēgto līgumu var izbeigt, paziņojot par to vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja noslēgtajā līgumā nav noteikts īsāks paziņošanas termiņš.

(3) Attiecībā uz šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem darbu izmantošanas veidiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kolektīvās administrēšanas darbu var uzticēt citai Latvijas vai ārvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās, kā arī banku samaksātos noguldījuma procentus kārtējā sadalāmo izmaksu summā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 08.02.2007. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

65.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām — publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

2) izsniedz darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas, un iekasē licencē paredzēto atlīdzību;

3) nosaka taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par vizuālās mākslas oriģināldarbu publisku tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskai lietošanai un citiem darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem.

(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas nosaka līgums, ko noslēgusi attiecīgā organizācija un autortiesību vai blakustiesību subjekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

66.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi

(1) Savā darbībā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības un likumīgās intereses atbilstoši noslēgtajiem līgumiem jautājumos, kas attiecas uz darbu un

27/34

blakustiesību objektu izmantošanu. Šīs organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autortiesību vai blakustiesību subjektiem, sniedz tiem pārskatu par darba un blakustiesību objekta izmantošanu un citām darbībām;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie atskaitījumi, sadala starp organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem proporcionāli izmantotajiem viņu darbiem un blakustiesību objektiem, kā arī citām darbībām un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija sedz faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veidot speciālos fondus autortiesību un blakustiesību subjektu interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās atlīdzības summas saskaņā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas mērķiem un uzdevumiem.

(4) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 65.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem.

(5) (Izslēgta ar 18.04.2013. likumu)

(6) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums ievietot savā mājaslapā internetā šādu informāciju un atjaunot to ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc grozījumu izdarīšanas:

1) statūtus;

2) informāciju par pārstāvības līgumiem, kurus organizācija noslēgusi ar citu valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, ieskaitot līgumslēdzēja nosaukumu un tā darba vai blakustiesību objekta izmantošanas veidu, attiecībā uz kuru ir noslēgts līgums;

3) iekasētās atlīdzības sadales noteikumus;

4) gada pārskatus;

5) šā likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā minētās atlīdzības lielumu un tā pamatojumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

66.1 pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākums atlīdzības noteikšanā ievērot noteiktus kritērijus

(1) Nosakot taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, tā ņem vērā:

1) tiešu komerciālu labumu, kuru gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs attiecīgā izmantojuma rezultātā;

2) darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros;

3) darba vai blakustiesību objekta radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus.

(2) Taisnīgu atlīdzību var noteikt, balstoties arī uz citiem, šā panta pirmajā daļā neminētiem, objektīviem, tai skaitā netieša komerciāla vai nemantiska labuma, kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem.

(3) Visiem vienas un tās pašas kategorijas izmantotājiem un izmantotāju apvienībām konkrētā autortiesību un blakustiesību izmantošanas veidā nosakāms vienāds atlīdzības lielums un tā piemērošanas pamatnosacījumi.

(18.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2013. Pants stājas spēkā 01.01.2014. Sk . Pārejas

28/34

noteikumu 11.punk tu)

67.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzība

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu tikai pēc atļaujas saņemšanas. Atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai izsniedz un anulē Kultūras ministrija. Atļauju izsniedz, pamatojoties uz organizācijas iesniegumu, kam pievienota visa izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

(2) Izsniedzot atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, Kultūras ministrija izvērtē:

1) vai organizācijas statūti atbilst šim likumam;

2) vai organizācija pārstāv būtisku daļu Latvijas autoru vai izpildītāju, fonogrammu producentu un citu blakustiesību subjektu;

3) vai organizācija spēs veikt konkrēto tiesību vai izmantošanas veida efektīvu administrēšanu un vai to jau nenodrošina cita mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija;

4) citus apstākļus, kuriem ir būtiska nozīme konkrēto tiesību vai izmantošanas veida kolektīvajā administrēšanā.

(3) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, it īpaši to, vai:

1) tiek piemēroti vienādi noteikumi vienas un tās pašas kategorijas izmantotājiem;

2) netiek nepamatoti atteikta licences izsniegšana;

3) atlīdzības sadale un izmaksa notiek paredzētajā kārtībā;

4) noteikumi par atlīdzības iekasēšanu un sadali ir taisnīgi;

5) administrēšanas izmaksas ir pamatotas.

(31) Kultūras ministrija, īstenojot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzību, ir tiesīga:

1) pieprasīt, lai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda jebkādu to dokumentāciju, ieskaitot noslēgtos līgumus, tiesību subjektiem sniegtās atskaites, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču un valdes sēžu protokolus;

2) tās pārstāvja personā novērotāja statusā piedalīties mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju biedru sapulcēs un valdes sēdēs.

(4) Kultūras ministrija anulē atļauju veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu, ja:

1) organizācija pēc atkārtota Kultūras ministrijas pieprasījuma nesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai;

2) organizācijas darbība neatbilst likumam un Kultūras ministrijas norādītajā termiņā trūkumi nav novērsti.

(5) Informāciju par šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteikto atļauju spēkā stāšanos vai anulēšanu Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktās atļaujas anulēšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums:

1) sniegt Kultūras ministrijai tās pieprasīto informāciju nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc

29/34

X1 nodaļa Vidutāji

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

XI nodaļa Autortiesību un blakustiesību aizsardzība

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

pieprasījuma saņemšanas, ja attiecīgajā pieprasījumā nav norādīts garāks informācijas sniegšanas termiņš;

2) informēt Kultūras ministriju par organizācijas biedru sapulces vai valdes sēdes norises datumu un laiku vismaz septiņas dienas iepriekš.

(8) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga nesniegt Kultūras ministrijai tās pieprasīto informāciju vai neļaut Kultūras ministrijas pārstāvim valdes sēdē piedalīties to jautājumu izskatīšanā, kuri tieši attiecas uz iespējamo vai uzsākto tiesvedību vai līgumu slēgšanu ar Kultūras ministriju vai tās padotības iestādi.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 18.04.2013. un 18.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2014.)

67.1 pants. Vidutāju izmantošana

(1) Ja raidorganizācijas nevar savstarpēji vienoties par retranslēšanu, kā arī šā likuma 18.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos jebkura puse var vērsties pie vidutāja.

(2) Pieteikumi par vidutāja procesa uzsākšanu adresējami Kultūras ministrijai un otrai pusei.

67.2 pants. Vidutāja izraudzīšanās

(1) Puses var vienoties par vidutāja kandidatūru vai par kārtību, kādā vidutājs tiek uzaicināts vai iecelts. Ja puses nevar vienoties par vidutāja kandidatūru vai kārtību, kādā vidutājs tiek uzaicināts, vidutāju var iecelt kultūras ministrs, pamatojoties uz pušu rakstveida lūgumu.

(2) Vidutājs izraugāms tā, lai viņa neatkarība un neitralitāte neradītu pamatotas šaubas.

67.3 pants. Vidutāja procesa norise

(1) Ja kāda no pusēm iesniegusi priekšlikumu strīda atrisināšanai, vidutāja process notiek, pamatojoties uz šo priekšlikumu.

(2) Vidutājs var izteikt pusēm priekšlikumus strīda atrisināšanai un noteikt termiņu, kurā puses apstiprina vai noraida viņa priekšlikumu. Ja neviena no pusēm neizsaka iebildumus pret vidutāja priekšlikumiem triju mēnešu laikā pēc priekšlikumu saņemšanas, tiek uzskatīts, ka tās šos priekšlikumus pieņem.

(3) Vidutājs nav tiesīgs izpaust ziņas un informāciju, kas viņam kļuvusi zināma saistībā ar vidutāja procesu.

(4) Pušu vēršanās pie vidutāja neietekmē to tiesības vērsties tiesā.

68.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, to skaitā:

1) autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas;

2) darbība, ar kuru bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas tiek dzēsta, grozīta vai pārveidota

30/34

autortiesību un blakustiesību subjekta pievienotā elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

3) darbība, ar kuru tiek izplatīts, raidīts, publiskots vai publicēts tiesību objekts, kam bez atļaujas dzēsta, grozīta vai pārveidota elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

4) autortiesību un blakustiesību subjekta izmantoto tādu efektīvu tehnoloģisko līdzekļu iznīcināšana vai apiešana, kuri paredzēti, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, vai citas darbības ar tehnoloģiskajiem līdzekļiem, ja tās notikušas bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas;

5) tādu ierīču vai to sastāvdaļu ražošana, importēšana, izplatīšana, pārdošana, nomāšana, reklamēšana vai izmantošana citā komerciālā nolūkā, kā arī tādu pakalpojumu sniegšana, kas vērsti uz to, lai apietu efektīvus tehnoloģiskos līdzekļus vai tos iznīcinātu;

6) šā likuma 34., 35., 52. un 62.3 pantā paredzētās atlīdzības nesamaksāšana;

7) šā likuma 40.panta piektajā daļā paredzētās informācijas nesniegšana vai šīs informācijas nesniegšana atbilstošā apjomā;

8) šā likuma 62.2 panta piektās daļas 1.punktā paredzētās informācijas nenosūtīšana pirms attiecīgā darba vai blakustiesību objekta izmantošanas uzsākšanas vai 62.2 panta piektās daļas 3.punktā paredzētās informācijas nenosūtīšana uzreiz pēc tam, kad tā kļuvusi zināma institūcijai, kas veica tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu vai kas bija tam pilnvarojusi trešo personu.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību un blakustiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie autortiesību un blakustiesību objekti vai to kopijas ir kontrafakti eksemplāri.

(4) Par kontrafaktiem eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājami autortiesību un blakustiesību objekti, kas importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. un 18.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2014.)

69.pants. Autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību aizsardzības vispārīgie principi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu, atzīst autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmanto autortiesību vai blakustiesību objektu, atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai, un pārtrauc prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai persona pārtrauc darbības, kas atzīstamas par sagatavošanos autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiskai izmantošanai;

5) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu, atlīdzina autortiesību vai blakustiesību subjektam radītos zaudējumus un morālo kaitējumu;

6) prasīt, lai tiek iznīcināti kontrafakta eksemplāri;

7) prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.

31/34

Pārejas noteikumi

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakustiesību subjekti vai to pārstāvji var vērsties tiesā. Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas šā likuma X nodaļā noteiktajā kārtībā, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību ceļ pats autortiesību un blakustiesību subjekts vai arī autortiesību un blakustiesību subjektu vārdā — mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Autortiesību un blakustiesību subjekti, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, sniedzot tiesā prasību par to tiesību pārkāpšanu, kuras izriet no šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem gadījumiem, ir atbrīvotas no valsts nodevas.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

69.1 pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība

(1) Ja personas vainas dēļ notikusi autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiska izmantošana, autortiesību vai blakustiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību.

(2) Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu.

(3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šā panta otro daļu, zaudējuma atlīdzības apmērs nosakāms atbilstoši tai summai, kuru autortiesību vai blakustiesību subjekts varētu saņemt par autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanas atļaujas izsniegšanu.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

70.pants. Kontrafakta eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot kontrafaktos eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par kontrafakto eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par kontrafakto eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

71.pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu, saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumu " Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

2. Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz visiem darbiem un tiesību objektiem, kas 1995.gada 1.jūlijā bija aizsargājami vismaz vienā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem par autortiesībām vai blakustiesībām.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

3. Šā likuma 35.panta noteikums par autora atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

32/34

4. Šā likuma 19.panta otrās daļas noteikums par atlīdzības izmaksu autoriem attiecībā uz bibliotēkām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

5. Šā likuma 57.pantā paredzētās datu bāzes aizsardzības tiesības ir piemērojamas arī attiecībā uz datu bāzēm, kuru izveidošana tika pabeigta ne agrāk kā 15 gadus pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā likuma 5.panta otrās daļas noteikumiem. Datu bāzes aizsardzība neierobežo agrāk iegūtās tiesības un neskar līgumus, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās.

6. Šā likuma 48.panta trešās daļas 3. un 7.punktā noteiktās izpildītāju tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz fonogrammās fiksētajiem izpildījumiem, kas fiksēti vai publicēti Latvijā līdz 1993.gada 15.maijam.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

7. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras izveidotas līdz 2004.gada 1.maijam, ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.septembrim jāsaņem atļauja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

8. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.444 "Noteikumi par publisko patapinājumu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

9. Šā likuma 32., 36., 54., 55., 59. un 61.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz šādām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm: Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

10. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodrošina, ka ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.jūnijam tās mājaslapā internetā tiek ievietota šā likuma 66.panta sestajā daļā paredzētā informācija.

(18.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

11. Šā likuma 66.1 pants stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. (18.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

12. Grozījumi šā likuma 48.pantā par tā papildināšanu ar devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu, grozījumi 55.panta pirmajā daļā par izpildītāju tiesību aizsardzības termiņa pagarinājumu no 50 uz 70 gadiem, ja izpildījums fiksēts fonogrammā, un par 55.panta papildināšanu ar 2.1 daļu par fonogrammu producentu tiesību aizsardzības termiņiem ir attiecināmi uz izpildījumu fiksācijām un fonogrammām, kuru izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzības termiņš 2013.gada 1.novembrī nav beidzies, kā arī uz izpildījumu fiksācijām un fonogrammām, kuras radītas pēc 2013.gada 1.novembra.

(28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

13. Izpildītāja un fonogrammas producenta līgums, ar kuru izpildītājs ir nodevis fonogrammas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju un kurš noslēgts pirms 2014.gada 1.janvāra, ir spēkā arī tajā laikā, par kādu ir pagarināti izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzības termiņi saskaņā ar šo pārejas noteikumu 12.punktu, ciktāl izpildītāja un fonogrammas producenta līgumā nav noteikts pretējais.

(28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

14. Kultūras ministrija līdz 2015.gada 1.februārim saskaņā ar šā likuma 62.2 panta astoto daļu nosaka tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmantojamos informācijas avotus, publicē to sarakstu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto savā mājaslapā.

(18.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2014.)

33/34

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (08.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2013. un 18.12.2014. likumu, kas stājas spēkā

31.12.2014.)

Likumā ietvertas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 14.maija direktīvas 91/250/EEK par datorprogrammu juridisku aizsardzību;

2) Padomes 1992.gada 19.novembra direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapināšanas tiesībām, un atsevišķām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā;

3) Padomes 1993.gada 27.septembra direktīvas 93/83/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un citām blakustiesībām satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas jomā;

4) Padomes 1993.gada 29.oktobra direktīvas 93/98/EEK par autortiesību aizsardzības termiņu un dažu blakustiesību termiņu saskaņošanu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 11.marta direktīvas 96/9/EEK par datubāzu juridisko aizsardzību;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvas 2001/84/EK par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 27.septembra direktīvas 2011/77/ES, ar ko groza direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 6.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 27.aprīlī

34/34

Закон «Об авторском праве», Латвия

по состоянию на 31.12.2014 г.

Имеющиеся тексты