Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Pieņemts: 16.06.1999 Spēkā esošs no: 15.07.1999 Publicēts: Vēstnesis, 01.07.1999, Nr. 216 Ar 08.11.2001, 21.10.2004 un 08.02.2007 grozījumiem
I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) preču zīme -apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm; izņemot īpaši norādītus gadījumus, šā likuma tekstā termini "preču zīmes, zīmes" ietver arī pakalpojumu zīmes un kolektīvās zīmes;
2) pakalpojumu zīme -apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem;
3) kolektīvā zīme - preču zīme vai pakalpojumu zīme, kuru lieto ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu uzņēmumu apvienības, asociācijas vai tamlīdzīgas organizācijas preču vai pakalpojumu apzīmēšanai;
4) Parīzes konvencija -1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī pieņemtajiem grozījumiem);
5) Parīzes savienība - Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;
6) atšķirtspēja - apzīmējuma raksturīgo īpašību kopums, kas nodrošina iespēju atšķirt ar šo apzīmējumu marķētās kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem; apzīmējuma atšķirtspējas vērtējums ir atkarīgs ne tikai no paša apzīmējuma rakstura, bet arī no patērētāju uztveres un attiecīgo preču vai pakalpojumu rakstura;
7) preču zīmju starptautiskā reģistrācija (starptautiskā reģistrācija) -preču zīmju reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1891. gada 14. aprīļa Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada
14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī pieņemtajiem grozījumiem) (Madrides nolīgumu) vai saskaņā ar Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju 1989. gada
27. jūnija protokolu (Madrides protokolu), vai saskaņā ar citu nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju, kas stājies spēkā attiecībā uz Latviju;
8) Preču un pakalpojumu starptautiskā klasifikācija (Nicas klasifikācija) - klasifikācija, kas iedibināta ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrācijai;
9) Starptautiskais birojs -Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic preču zīmju starptautisko reģistrāciju un kārto preču zīmju starptautisko reģistru;
10) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde -ģeogrāfisks nosaukums vai cits apzīmējums, kuru lieto, tieši vai netieši norādot uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, arī uz to raksturu vai īpašībām, kas saistītas ar šo izcelsmi.
2. pants. Likuma mērķis
- (1)
- Šis likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.
- (2)
- Īpašie noteikumi par kolektīvajām zīmēm minēti šā likuma VII nodaļā; pārējos gadījumos, ja nav norādīts citādi, uz kolektīvo zīmi attiecas noteikumi par preču zīmēm vai pakalpojumu zīmēm.
- (3)
- Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības noteikumus reglamentē arī citi normatīvie akti.
- (4)
- Latvijas fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas reģistrēt, lietot un aizsargāt preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī citus komercdarbībā izmantojamus apzīmējumus citās valstīs
saskaņā ar šo valstu likumiem un starptautiskajiem līgumiem tajā skaitā arī Eiropas Kopienas teritorijā, ievērojot tajā noteikto preču zīmju reģistrācijas kārtību.
- (5)
- Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
II nodaļa
Preču zīmes un tiesības uz tām
3. pants. Preču zīmes
Preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. It īpaši preču zīmes var būt:
1) vārdiskas - sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, cipariem;
2) grafiskas - attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums;
3) telpiskas - telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;
4) kombinētas - sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.);
5) īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).
4. pants. Tiesības uz preču zīmi un šo tiesību subjekti
- (1)
- Tiesības uz preču zīmi var iegūt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk - persona). Katrai personai var piederēt viena preču zīme vai vairākas preču zīmes.
- (2)
- Preču zīme var būt divu vai vairāku personu kopīpašums.
- (3)
- Kolektīvā zīme ir vairāku uzņēmumu apvienības (asociācijas) īpašums.
- (4)
- Komercdarbībā var lietot nereģistrētas preču zīmes. Preču zīmju aizsardzību bez to reģistrācijas vai ārpus tās regulē šā panta septītās daļas, šā likuma 8. panta, 9. panta trešās daļas 4. punkta un 28. panta astotās daļas noteikumi, kā arī citi normatīvie akti.
- (5)
- Izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk - Patentu valde) veiktu preču zīmes reģistrāciju vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, kā arī ar reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar Eiropas Kopienas preču zīmju reģistrācijas kārtību. Īpašie noteikumi, kas attiecas uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētām zīmēm, minēti šā likuma VIII nodaļā; pārējos gadījumos uz starptautiski reģistrēto preču zīmju spēkā esamību, lietošanu un aizsardzību attiecas noteikumi par Patentu valdē reģistrētajām preču zīmēm.
- (6)
- Personai, uz kuras vārda preču zīme reģistrēta, ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot šādus apzīmējumus:
1) jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme;
2) jebkuru apzīmējumu, ja sakarā ar tā identiskumu vai līdzību preču zīmei un to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un saistībā ar kuriem minēto apzīmējumu lieto, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver šo apzīmējumu kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi. - (7)
- Neatkarīgi no šā panta sestās daļas noteikumiem Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes (8. panta izpratnē) īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot jebkuru apzīmējumu, kurā sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem. Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot apzīmējumu, kurā atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, arī saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka minētā apzīmējuma lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.
- (8)
- Saskaņā ar šā panta sestās un septītās daļas noteikumiem var aizliegt arī šādas darbības:
1) minēto apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma;
2) preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem;
3) pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem;
4) preču importu vai eksportu saistībā ar šiem apzīmējumiem;
5) minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā. - (9)
- Ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumus, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām lietot arī apzīmējumus, kas nav paredzēti tieši preču vai pakalpojumu atšķiršanai (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada priekšstatu par saistību ar šo preču zīmi vai dod iespēju negodīgi izmantot preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu.
- (10)
- Ja reģistrēta un spēkā esoša preču zīme iekļauta vārdnīcā, enciklopēdijā vai citā līdzīgā uzziņu krājumā, radot iespaidu, ka tas ir sugas vārds (vispārīgs jēdziens) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, pēc preču zīmes īpašnieka pieprasījuma uzziņu krājuma izdevējs nodrošina, lai ne vēlāk kā nākamajā uzziņu krājuma izdevumā attiecīgajai preču zīmei būtu pievienota norāde, ka tā ir reģistrēta preču zīme. Šis noteikums ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojams arī uzziņu krājumiem elektronisku datu bāzu formā.
- (11)
- Tiesības uz preču zīmi, kas pamatojas uz reģistrāciju vai tās pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamo mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu. Šīs tiesības var nodot citām personām (tiesību pārņēmējiem) un var pāriet mantiniekiem.
- (12)
- Izņēmuma tiesības uz reģistrēto preču zīmi pilnā apjomā, ieskaitot izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām, stājas spēkā ar dienu, kad publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
5. pants. Izņēmuma tiesību ierobežojumi
(1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai komercdarbībā lietot šādas ziņas vai apzīmējumus, ja to lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei:
1) šīs personas pašas vārdu, uzvārdu un adresi;
2) šīs personas uzņēmuma nosaukumu, ja tā likumīga lietošana komercdarbībā uzsākta pirms attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (prioritātes datuma), un tā adresi;
3) patiesas norādes un ziņas par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas un pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām;
4) minētā īpašnieka preču zīmi, ja tas ir nepieciešams, lai norādītu preču vai pakalpojumu lietojumu (funkcionālo uzdevumu), arī preču lietojumu piederumu vai rezerves daļu veidā. - (2)
- Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras saimnieciskajā apritē Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi iekļāvis pats preču zīmes īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu.
- (3)
- Šā panta otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja preču zīmes īpašniekam ir pamatoti iemesli nepieļaut minēto preču tālāku apriti peļņas nolūkos, it īpaši, ja šo preču kvalitāte pēc to iekļaušanas saimnieciskajā apritē ir mainījusies vai preces ir bojātas.
- (4)
- Izņēmuma tiesības neattiecas uz tādiem preču zīmes elementiem, kurus, atsevišķi ņemot, saskaņā ar šā likuma 6. panta pirmās daļas noteikumiem nevar reģistrēt kā preču zīmes.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
III nodaļa
Preču zīmes reģistrācijas priekšnoteikumi
6. pants. Absolūtie pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atteikumam un atzīšanai par spēkā neesošu
(1) Kā preču zīmi nevar reģistrēt apzīmējumus (ja tie reģistrēti, reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu):
1) kas nevar veidot preču zīmi, tas ir, apzīmējumus, kas neatbilst šā likuma 3. panta noteikumiem;
2) kam trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;
3) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, kuras var izmantot komercdarbībā, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;
4) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm (vispārīgiem apzīmējumiem), kuras attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai godprātīgās un vispāratzītās komercdarbības paražās;
5) kas sastāv tikai no formas, kuru tieši nosaka pašu preču veids (forma tieši izriet no preču rakstura) vai kura nepieciešama kāda tehniska efekta sasniegšanai, vai kura precēm piešķir būtisku vērtību;
6) kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem;
7) kas var maldināt patērētājus par preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi
u. tml.;
8) kas ietver apzīmējumus, kuru reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6-ter pantu, to skaitā Parīzes savienības dalībvalstu ģerboņus un karogus, to oficiālās proves (raudzes), kontroles un garantijas zīmes, kā arī starptautisko organizāciju emblēmas, karogus, nosaukumus un to saīsinājumus, ja nav attiecīgas kompetentu institūciju atļaujas;
9) kas bez Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas kompetentu institūciju atļaujas ietver valsts līmenī apstiprināto heraldiku, valsts apbalvojumus, valsts dienestu atšķirības zīmes, kā arī oficiālos proves (raudzes), kontroles, kvalitātes, garantijas un preču lietošanas drošuma apzīmējumus, kurus attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijā, vai citas zīmes ar augstu simbolisku vērtību, kā arī reliģiskos simbolus;
10) attiecībā uz vīniem - kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes vīnus, vai attiecībā uz destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem - kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes destilētos alkoholiskos dzērienus, ja vīniem vai destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes;
11) kas paredzēti lauksaimniecības un pārtikas produktu apzīmēšanai un ietver attiecībā uz tiem pašiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja produktiem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes vai ja pieteiktā apzīmējuma izmantošana saistībā ar šiem produktiem ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību. - (2)
- Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts ar acīmredzami negodprātīgu nolūku.
- (3)
- Preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta noteikumu pamata, kā arī nevar atzīt par spēkā neesošu uz šo pašu noteikumu pamata, ja zīmes lietošanas dēļ tā Latvijas attiecīgo patērētāju uztverē ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm un pakalpojumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
7. pants. Agrāka preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu
(1) Preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu šādos gadījumos:
1) šī preču zīme ir identiska agrākai preču zīmei, un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme;
2) sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.
(2) Agrākas preču zīmes šā panta pirmās daļas izpratnē ir:
1) Latvijā spēkā esošas preču zīmes, kuras reģistrētas pēc nacionālās vai starptautiskās reģistrācijas procedūras vai kā Eiropas Kopienas preču zīmes (turpmāk - Kopienas preču zīme) saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk - Padomes regula Nr. 40/94), ja to reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī zīmēm piešķirto prioritāti;
2) iepriekšējā punktā minēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumi - ar nosacījumu, ka tās tiek reģistrētas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
8. pants. Plaši pazīstama preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu
- (1)
- Neatkarīgi no šā likuma 7. panta noteikumiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīt par spēkā neesošu, ja šajā preču zīmē sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta tāda preču zīme, kas, kaut arī nav reģistrēta, pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja tai piešķirta prioritāte) ir bijusi Latvijā plaši pazīstama preču zīme attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.
- (2)
- Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preces vai pakalpojumi, kuriem pieteikta šīs zīmes reģistrācija, nav līdzīgi Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes lietošanu saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.
- (3)
- Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, ņem vērā šīs preču zīmes pazīstamību attiecīgajā patērētāju lokā, arī tādu pazīstamību Latvijā, kas radusies reklāmas pasākumu rezultātā vai citu tās popularitāti veicinošu apstākļu dēļ.
- (4)
- Nosakot, kādos gadījumos reģistrācijai pieteiktam apzīmējumam vai reģistrētai preču zīmei piemērojami šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, ņem vērā Parīzes konvencijas 6-bis panta noteikumus par plaši pazīstamu preču zīmi, arī noteikumu, kas paredz nepieļaut plaši pazīstamas preču zīmes atveidošanu vai imitēšanu citas preču zīmes būtiskā daļā, un ar nepieciešamajām izmaiņām šos noteikumus attiecina arī uz pakalpojumu zīmēm.
- (5)
- Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus par reģistrācijas atteikumu ekspertīzes procedūrā nepiemēro, ja preču zīme pieteikta reģistrācijai ar plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka atļauju.
9. pants. Citas agrākas tiesības kā pamatojums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu
- (1)
- Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai zīmei, kuras spēkā esamības termiņš beidzies pēdējo triju gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma.
- (2)
- Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kura bijusi reģistrēta identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un kuras spēkā esamības termiņš reģistrācijas neatjaunošanas dēļ beidzies pēdējo divu gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma, izņemot gadījumu, kad agrākās preču zīmes īpašnieks devis atļauju apstrīdētās preču zīmes reģistrācijai vai nav lietojis savu preču zīmi.
- (3)
- Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka cita persona pirms preču zīmes pieteikuma datuma (ņemot vērā arī tai piešķirto prioritātes datumu) ieguvusi Latvijā kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu; reģistrāciju var apstrīdēt, pamatojoties arī uz šādām tiesībām:
1) personiskajām tiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, portretu, faksimilu, izņemot gadījumu, kad šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk;
2) autortiesībām;
3) komerctiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar identiskā vai līdzīgā uzņēmējdarbības nozarē lietotu firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu), ja tā godprātīga un likumīga lietošana komercdarbībā Latvijā uzsākta pirms preču zīmes pieteikuma datuma vai attiecīgi prioritātes datuma, vai Latvijā plaši pazīstamu Latvijas vai ārvalsts firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu);
4) citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, arī tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, arī domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma datuma (vai attiecīgi prioritātes datuma) godprātīgi lietots Latvijā komercdarbībā saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi.
(4) Preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir tiesīga prasīt arī persona, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks kādā no Parīzes savienības dalībvalstīm, ja Latvijā šo zīmi uz sava vārda reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis bez īpašnieka piekrišanas, izņemot gadījumu, kad pārstāvja vai aģenta rīcībai ir pietiekams attaisnojums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
IV nodaļa
I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) preču zīme -apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm; izņemot īpaši norādītus gadījumus, šā likuma tekstā termini "preču zīmes, zīmes" ietver arī pakalpojumu zīmes un kolektīvās zīmes;
2) pakalpojumu zīme -apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem;
3) kolektīvā zīme - preču zīme vai pakalpojumu zīme, kuru lieto ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu uzņēmumu apvienības, asociācijas vai tamlīdzīgas organizācijas preču vai pakalpojumu apzīmēšanai;
4) Parīzes konvencija -1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī pieņemtajiem grozījumiem);
5) Parīzes savienība - Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;
6) atšķirtspēja - apzīmējuma raksturīgo īpašību kopums, kas nodrošina iespēju atšķirt ar šo apzīmējumu marķētās kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem; apzīmējuma atšķirtspējas vērtējums ir atkarīgs ne tikai no paša apzīmējuma rakstura, bet arī no patērētāju uztveres un attiecīgo preču vai pakalpojumu rakstura;
7) preču zīmju starptautiskā reģistrācija (starptautiskā reģistrācija) -preču zīmju reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1891. gada 14. aprīļa Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada
14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī pieņemtajiem grozījumiem) (Madrides nolīgumu) vai saskaņā ar Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju 1989. gada
27. jūnija protokolu (Madrides protokolu), vai saskaņā ar citu nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju, kas stājies spēkā attiecībā uz Latviju;
8) Preču un pakalpojumu starptautiskā klasifikācija (Nicas klasifikācija) - klasifikācija, kas iedibināta ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrācijai;
9) Starptautiskais birojs -Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic preču zīmju starptautisko reģistrāciju un kārto preču zīmju starptautisko reģistru;
10) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde -ģeogrāfisks nosaukums vai cits apzīmējums, kuru lieto, tieši vai netieši norādot uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, arī uz to raksturu vai īpašībām, kas saistītas ar šo izcelsmi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
II nodaļa Preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. It īpaši preču zīmes var būt:
1) vārdiskas - sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, cipariem;
2) grafiskas - attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums;
3) telpiskas - telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;
4) kombinētas - sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.);
5) īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).
1) jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme;
2) jebkuru apzīmējumu, ja sakarā ar tā identiskumu vai līdzību preču zīmei un to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un saistībā ar kuriem minēto apzīmējumu lieto, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver šo apzīmējumu kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi. 1) minēto apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma;
2) preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem;
3) pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem;
4) preču importu vai eksportu saistībā ar šiem apzīmējumiem;
5) minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
(1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai komercdarbībā lietot šādas ziņas vai apzīmējumus, ja to lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei:
1) šīs personas pašas vārdu, uzvārdu un adresi;
2) šīs personas uzņēmuma nosaukumu, ja tā likumīga lietošana komercdarbībā uzsākta pirms attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (prioritātes datuma), un tā adresi;
3) patiesas norādes un ziņas par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas un pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām;
4) minētā īpašnieka preču zīmi, ja tas ir nepieciešams, lai norādītu preču vai pakalpojumu lietojumu (funkcionālo uzdevumu), arī preču lietojumu piederumu vai rezerves daļu veidā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
III nodaļa (1) Kā preču zīmi nevar reģistrēt apzīmējumus (ja tie reģistrēti, reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu):
1) kas nevar veidot preču zīmi, tas ir, apzīmējumus, kas neatbilst šā likuma 3. panta noteikumiem;
2) kam trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;
3) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, kuras var izmantot komercdarbībā, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;
4) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm (vispārīgiem apzīmējumiem), kuras attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai godprātīgās un vispāratzītās komercdarbības paražās;
5) kas sastāv tikai no formas, kuru tieši nosaka pašu preču veids (forma tieši izriet no preču rakstura) vai kura nepieciešama kāda tehniska efekta sasniegšanai, vai kura precēm piešķir būtisku vērtību;
6) kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem;
7) kas var maldināt patērētājus par preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi
u. tml.;
8) kas ietver apzīmējumus, kuru reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6-ter pantu, to skaitā Parīzes savienības dalībvalstu ģerboņus un karogus, to oficiālās proves (raudzes), kontroles un garantijas zīmes, kā arī starptautisko organizāciju emblēmas, karogus, nosaukumus un to saīsinājumus, ja nav attiecīgas kompetentu institūciju atļaujas;
9) kas bez Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas kompetentu institūciju atļaujas ietver valsts līmenī apstiprināto heraldiku, valsts apbalvojumus, valsts dienestu atšķirības zīmes, kā arī oficiālos proves (raudzes), kontroles, kvalitātes, garantijas un preču lietošanas drošuma apzīmējumus, kurus attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijā, vai citas zīmes ar augstu simbolisku vērtību, kā arī reliģiskos simbolus;
10) attiecībā uz vīniem - kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes vīnus, vai attiecībā uz destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem - kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes destilētos alkoholiskos dzērienus, ja vīniem vai destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes;
11) kas paredzēti lauksaimniecības un pārtikas produktu apzīmēšanai un ietver attiecībā uz tiem pašiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja produktiem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes vai ja pieteiktā apzīmējuma izmantošana saistībā ar šiem produktiem ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
(1) Preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu šādos gadījumos:
1) šī preču zīme ir identiska agrākai preču zīmei, un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme;
2) sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.
(2) Agrākas preču zīmes šā panta pirmās daļas izpratnē ir:
1) Latvijā spēkā esošas preču zīmes, kuras reģistrētas pēc nacionālās vai starptautiskās reģistrācijas procedūras vai kā Eiropas Kopienas preču zīmes (turpmāk - Kopienas preču zīme) saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk - Padomes regula Nr. 40/94), ja to reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī zīmēm piešķirto prioritāti;
2) iepriekšējā punktā minēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumi - ar nosacījumu, ka tās tiek reģistrētas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
1) personiskajām tiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, portretu, faksimilu, izņemot gadījumu, kad šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk;
2) autortiesībām;
3) komerctiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar identiskā vai līdzīgā uzņēmējdarbības nozarē lietotu firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu), ja tā godprātīga un likumīga lietošana komercdarbībā Latvijā uzsākta pirms preču zīmes pieteikuma datuma vai attiecīgi prioritātes datuma, vai Latvijā plaši pazīstamu Latvijas vai ārvalsts firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu);
4) citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, arī tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, arī domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma datuma (vai attiecīgi prioritātes datuma) godprātīgi lietots Latvijā komercdarbībā saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi.
(4) Preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir tiesīga prasīt arī persona, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks kādā no Parīzes savienības dalībvalstīm, ja Latvijā šo zīmi uz sava vārda reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis bez īpašnieka piekrišanas, izņemot gadījumu, kad pārstāvja vai aģenta rīcībai ir pietiekams attaisnojums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004. likumu)
IV nodaļa 2. pants. Likuma mērķis
Preču zīmes un tiesības uz tām
3. pants. Preču zīmes
4. pants. Tiesības uz preču zīmi un šo tiesību subjekti
5. pants. Izņēmuma tiesību ierobežojumi
Preču zīmes reģistrācijas priekšnoteikumi
6. pants. Absolūtie pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atteikumam un atzīšanai par spēkā neesošu
7. pants. Agrāka preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu
8. pants. Plaši pazīstama preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu
9. pants. Citas agrākas tiesības kā pamatojums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu